RECENZIJA: 100 baltas dvēseles - "Vienaldzība/ Indifference"
Apvienība “100 baltas dvēseles” ir visai īpatnējs muzikālais veidojums. Šis projekts radās 2007. gadā, sākot kopīgi muzicēt Mārtiņam Jansonam un Ivaram Krastam.
Laika gaitā koncertos un ierakstu sesijās sadarbojoties ar daudziem domubiedriem nu apvienība nostiprinājusies kā trijotne - kolektīvā muzicē arī talantīgā Alise Joste. Šāds projekta pamatkodols ir nostiprinājies līdz pat otrajam studijas albumam, kurš iznācis pēc septiņu gadu pauzes. Ieraksts izdots tikai 500 eksemplāru CD tirāžā. Arī šoreiz šī projekta ierakstu darbos nākusi talkā virkne viesmūziķu, piemēram, komponists un klarnetists Jēkabs Nīmanis, vijolniece Ilze Gagaine, čelliste Undīne Balode, tubists Ansis Nikolovskis un bundzinieks Jānis Burmeisters, bet pats galvenais piepalīdzētājs laikam gan tomēr bijis Pēteris Pāss - ne velti otrais albums ir īpaši piesātināts ar elektroniskās mūzikas risinājumiem. Jāatgādina, ka “balto dvēseļu” debijas albums “Jūtīgs un atdalīts” izpelnījās ļoti pozitīvas atsauksmes, tāpēc interese par jauno disku ir gluži loģiska. Ripulis latviski (sešas dziesmas), ripulis angliski (sešas dziesmas) - tas sausi statistiski.
PAR. Noskaņām pārpilns albums, atliek tikai skaņoties, noskaņoties un - klausīties! Pēdējā laikā aizvien vairāk simpatizē Alises Jostes varējums: viņa it kā neko milzīgas apbrīnas vērtu nedara, taču kaut kas tajā visā ir, un šo gluži vai islandisko “kaut ko” viņa ienes arī “dvēseļu” mūzikā. Ja ne grupas latviskais nosaukums, būtu neiespējami pateikt, ka šis projekts ir mūsējais - skan pēc “firmas”.
PRET. Neaizrauj. Nemaz. Paklausīties un aizmirst. Lielākās emocijas rada diska iepakojums (ja precīzāk - tā atvēršana apskatei), kuru droši var likt galdā mūzikas menedžmenta studentiem, lai parādītu, kā nekādā gadījumā nevajadzētu darīt.
* Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu «Randoms».