Koris “Sōla” iedziedājis svētku laikam piederīgo Jāņa Ruņģa “Dies’”
Pirms Ziemassvētkiem tapis jauns Jāņa Ruņģa dziesmas “Dies’” ieraksts Latvijas Kultūras akadēmijas jauktā kora “Sōla” izpildījumā. Tās aranžējumu korim radījis komponists Andris Sējāns, bet ierakstu Rīgas Vecajā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīcā veicis skaņu inženieris Mārtiņš Krastiņš.
Pirmoreiz dziesma “Dies’” dienasgaismu ieraudzīja pirms pieciem gadiem Jāņa Ruņģa debijas albumā “Ārpus prātus”. Gaidot Ziemassvētku svinības un atzīmējot albuma piecgadi, Jānis nolēmis realizēt sen lolotu ieceri izdzirdēt dziesmu “Dies’” jauktā kora izpildījumā. Izrādījās, ka arī kora diriģentam Kasparam Ādamsonam un pašiem koristiem Andra Sējāna radītais aranžējums Jāņa Ruņģa dziesmai liekas absolūti atbilstošs iekļaušanai gan savā Ziemassvētku laika, gan kora 25 gadu jubilejas programmā.
“Par dziesmu “Dies’” pirmoreiz uzzināju no “Sōlas” dziedātāja Reiņa Vazdika, kuram Jānis bija ieminējies, ka gribētos šo dziesmu izdzirdēt kora izpildījumā,” stāsta diriģents Kaspars Ādamsons. “Taču viens ir par šo faktu izdzirdēt, otrs - saņemt jau dziesmas ierakstu un arī kvalitatīva kora aranžējuma notis. Tas notika ļoti labā brīdī - vasarā pirms kora nometnes. Arī domas, kas iegūlušās Viktora Kalniņa tekstā, ir plašas un daudznozīmīgas, par kurām ir vērts aizdomāties ikdienas rūpēs. Tādēļ atsaucāmies šim aicinājumam, kas rudenī aizveda līdz ierakstam Ģertrūdes baznīcā. Man un korim ir patiess prieks par šo satikšanos, ko apliecina arī mūsu pašu dzimšanas vai vārda dienas gaviļnieku sveikšanas reizes - svinētājs tad var izvēlēties jebkuru dziesmu no kora repertuāra, ko mums nodziedāt, un vairākkārt izvēle ir bijusi tieši “Dies’”.”
“Šī dziesma man ir ļoti īpaša un saistās ar neparastu stāstu,” saka Jānis Ruņģis. “Kādā naktī man radās vīzija, ka it kā lasu Aivara Neibarta jeb Ņurbuļa dzejoli, un man uzreiz galvā ieskanējās melodija, kuru pēcāk ierakstīju telefonā. Pēc mēneša uzrunāju Aiju Andrejevu, bet viņa atbildēja, ka dziesma jādzied man pašam, jo tas izklausīsies daudz personīgāk. Uzrunāju Renāru Kauperu, kurš pat atbrauca uz “TRU Music Studio”, kur kopā ar producentu Gati Zaķi strādājām pie mana debijas albuma, taču arī Renāram bija līdzīgs komentārs, ka jādzied vien pašam, jo, ja viņš šo iedziedātu, tas būtu kā pārdziedāt Imanta Dakša dziesmas... Ieklausījos kolēģos un ap Ziemassvētku laiku palaidu paša iedziedāto dziesmu tautās, saņemdams daudzas sirsnīgas atsauksmes. Piemēram, no Jāņa Šipkēvica, kurš manā “YouTube” profilā ierakstīja: “Viena no vislabākajām dziesmām mūsu valodā. Visos laikos. Bravo.” Un vēl uzzināju, ka patiesībā esmu radījis dziesmu, izmantojot Viktora Kalniņa jeb Vika dzejoli “Palīgs ateistam” vēl no 1986. gada krājuma “Elektroniskais pagāns”.”
Jānis Ruņģis pēc 2018. gada “Ārpus prātus” laidis klajā arī albumus “Dzīvojumi” un “Zelta mikrofonu” saņēmušo “Yggdrasil” 2020. gadā, “Grādi” 2022. gadā un vēl trīs kinomūzikas albumus. Tapuši arī divi albumi ar Jāņa, Matīsa Čudara un Arta Oruba grupu “Spāre” - “MASA” (2017) un “kas ir viss?” (2018).
Dziesmas oriģinālversija: