Pasmaidām!
- Diemžēl mēs nevaram jums paaugstināt algu!
- Tad vismaz maksājiet biežāk!
Slimnīcā:
- Ir nu gan tās zāles pretīgas, bet laikam jau neko darīt. Ja grib būt vesels - jārij nost!
- Kādas zāles? Tās ir pusdienas!
Klasē ienāk jauns skolotājs:
- Labdien! Mani sauc Dāvids Libermans. Esmu jūsu jaunais skolotājs. Man ir trīsdesmit gadu, esmu neprecējies, pēc politiskās pārliecības esmu liberālis. Tagad pēc kārtas gribētu iepazīties ar katru no jums.
- Mani sauc Aina, es arī esmu liberāle!
- Mani sauc Kitija, arī es esmu liberāle!
- Mani sauc Sergejs, es esmu staļinists!
- Kā tā - staļinists?
- Mana mamma ir staļiniste, mans tētis ir staļinists, visi mani draugi ir staļinisti, līdz ar to arī es esmu staļinists!
- Tas nav nekāds arguments. Iedomājies, ja tava mamma būtu prostitūta, tētis - narkomāns, bet visi draugi - geji. Kas tad tu būtu?
- Tad es būtu liberālis!
Notiek šķiršanās process. Tiesnesis vaicā pēc šķiršanās iemesla. Sieva:
- Viņš mani neapmierina kā vīrietis!
Sieviešu balsis no zāles:
- Nē, nu, normāli! Visas apmierina, bet viņu, lūk, nē!
Piebalso arī vīrieši:
- Viņu vispār neviens neapmierina!
Ciema traktorists, tēvocis Slava, nolēma atmest dzeršanu. Kad bija pagājušas sešas dienas, viņš pamazām sāka atminēties, kā pirms divpadsmit gadiem, būdams daudzsološs, jauns galvaspilsētas kardiologs, atbrauca uz šo ciemu vienkārši pamakšķerēt.
Pateicu sievai, ka labprātāk gribētu tikt kremēts, nevis apbedīts. Pēc brīža viņa atgriezās un teica, ka rezervējusi laiku uz otrdienu.
Sēž Sāra un Rahele virtuvē, tērzē. Sāra:
- Paņem taču kādu pīrādziņu! Tie ir ļoti garšīgi!
- Oi, paldies! Es jau kādus trīs notiesāju!
- Pieņemsim, ka nevis «kādus trīs», bet piecus, taču kurš tad skaita…
Sieva naktī modina vīru:
- Es nevaru saprast, kā tu vari mierīgi gulēt, ja tev ir tik maza alga!?
Sieva pastāvīgi daudzināja, ka jebkuram mūsu randiņam jābūt kā pirmajam. Bet viņa to pārstāja darīt, kad pēc kino es viņu aizvedu pie viņas vecākiem, bet pats aizgāju uz bāru.
Mana bijusī draudzene apgalvoja, ka es esmu paranoiķis. Nu, tā tieši viņa, protams, to nepateica, bet esmu pārliecināts, ka viņa tā domāja.
Jūs man piedāvājat augstu apmaksātu darbu, ko var veikt no mājām? Es pat darbā nestrādāju!
Laimes sajūtai nepieciešams, lai jūsu ķermenis pietiekamā daudzumā izstrādā naudu.
- Kāpēc tu guli uz dīvāna? Tu taču solīji sakārtot māju un salabot virtuves izlietni!
- Ir taču sestdiena!
- Nu un? Vai tad tu esi ebrejs?
- Ar augstu ticamības pakāpi varu apgalvot, ka visdrīzāk nē, tomēr riskēt nevēlos!
Es neesmu nekāda lētā! Es zinu savu cenu! Bet pašlaik ir akcijas piedāvājums!
Mamma teica - ja es uztaisīšu tetovējumu, tad mājās varu nerādīties. Jau nākamajā dienā tētim uz pleca parādījās zils enkurs.
Ja mūsu planēta būtu diplomdarbs, tad vairāk par četrām ballēm tai nevarētu ielikt. Pasniedzējs teiktu - pārāk daudz ūdens!
- Ko tu ēdīsi vakariņās? Jēra gaļu, izmeklētu lasi vai sulīgu vistu?
- Lasi varētu…
- Turi muti, es ar kaķi runāju!
Kad sieva kārtējo reizi saka: «Ko tu bez manis darītu!», galvenais - nezaudēt modrību un nesākt sapņaini smaidīt.
Darba intervija kompānijā «Google»:
- Kā jūs uzzinājāt par mūsu kompāniju?
- Vai pārgulēsiet ar mani par 100 eiro?
- Fui, nē! Jūs esat pretīgs!
- Nu lūdzu! Man ļoti vajadzīga nauda!
- Vai tiesa, ka tetovējums - tas ir uz visu mūžu?
- Pat nedaudz ilgāk!
- Kā tu tērē savu algu?
- 40% ēdienam, 30% komunālajiem maksājumiem, 30% drēbēm un 20% - izklaidei un neparedzētiem gadījumiem.
- Bet tas kopā sanāk 120%!
- Tur arī ir tā problēma!
Kāpēc vīrieši lieto alkoholu? Tāpēc, ka neviens interesants stāsts nesākas ar vārdiem: «Reiz mēs ar džekiem sēdējām un ēdām salātus!»
