Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Izklaide

Nepieradināmā Elza

DZIEDĀTĀJA AR RAKSTURU. Lai arī atpazīstamību guvusi šovā, pakļauties tā radītajai konjunktūrai Elza Rozentāle negrasās: «Nevēlos palikt par Izklausies redzēts ķēmu, kas skraidīs kā klauns pa skatuvi, tas nav mans! Es dabūju to, ko gribēju, un tagad rādīšu jums to, ko es gribu!» © Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Pavisam drīz Rīgā, K. K. Fon Stricka villā, trīs koncertos būs novērtējams Elzas Rozentāles sniegums etnodžeza programmā Putna lidojums. Šī dziedātāja kļuva par pagājušās sezonas šova Izklausies redzēts sensāciju, taču par viņu nevajadzētu spriest pēc tā – tā Elza bija pavisam citādāka nekā īstā Elza.

Lidojums uz laimīgo zemi

Lai gan Elzai Rozentālei sākotnēji bija ieplānots viens solokoncerts, klausītāju interese bija tik liela, ka sanāca trīs - 13., 14. un 15. novembrī. «Tas nav pārsteigums,» mierīgi nosaka dziedātāja. «Es ar to rēķinājos. Šī tomēr ir neliela koncertēšanas vieta, zālē ietilpst ap 160 cilvēku, bija skaidrs, ka aizies arī trīs [koncerti]. Taču iesākumā gribējās nedaudz pataustīt klausītāju noskaņojumu, tāpēc arī ielikām tikai vienu koncertu, lai paskatītos, kāda būs reakcija.» Pirmie programmas koncerti notika maijā Liepājā un Mālpilī. «Liepājā bija pirmais aizmetnītis šim Putna lidojumam un etnodžeza programmai, taču Rīgā būs pavisam cita publika. Taču arī šajos koncertos būs iepazīstināšana ar to, ko es daru, ko domāju, kāda mūzika man patīk un ko es ar to visu vispār gribu teikt,» norāda Elza.

Koncerti sastāvēs no divām daļām. Pirmajā izskanēs Elzas kopā ar grupu Bur mani aranžētās tautasdziesmas, bet otrajā būs pops, roks un džezs franču, angļu, portugāļu, spāņu un, protams, latviešu valodās. «Ideja šiem koncertiem ir šāda: tautasdziesmas ir manas saknes - no tām esmu cēlusies, jo bērnībā sāku nodarboties tieši ar folkloru. Tālākajā daļā notiek šis lidojums, kurā es it kā meklēju sevi, caur dziesmām stāstu šajā meklējumu ceļā piedzīvoto, tāpēc ir dziesmas dažādās valodas no valstīm, kurās esmu bijusi,» skaidro Elza. «Koncerta beigās šī laimīgā zeme tiek it kā sameklēta. Un Liepājā tas notika - visi kopīgi to atradām! Uz desmit minūtēm publika stāvēja kājās un aplaudēja, bija baigi labi!» priecājas dziedātāja. Šos trīs koncertus izdevies noorganizēt bez lielas reklāmas - cilvēkiem bijis gana interesanti uzzināt, ko spēj Elza Rozentāle. «Šajos koncertos nav daudz vietu, līdz ar to šis skaļais reklāmas kliedziens nebija tik ļoti vajadzīgs. Turklāt nākamajā gadā man plānots kaut kas cits, vēl lielāks, un nav jēgas jau tagad izbesīt cilvēkus ar to, ka visu laiku kaut kur rēgojos no reklāmām,» uzskata Elza. Par šo «lielāko un citādāko» viņa pagaidām stāstīt atturējās, vien skaidrs, ka pavasarī klajā nāks viņas etnodžeza albums Lakstīgala.

No folkloras līdz kabarē

Dziedātājas saknes tiešām stiepjas folklorā - viņas mamma Ieva bijusi mūzikas skolotāja, folkloras kopas Skripči izveidotāja. Līdz ar to skaidrs, ka savu pirmo skatuves pieredzi Elza septiņu gadu vecumā ieguvusi tieši folkloras kopās un festivālos. «Mums bija nometnes, ārzemju braucieni - spēlē stabulītes, kokles, bungas un citus instrumentus, kā arī visu laiku dziedi. Tas bija viens liels tusiņš, kurā bērniem bija iespējas pavadīt brīvo laiku, nevis spļaujot semočkas ap stūri, bet jēdzīgāk - mācies instrumentus un folkloras pamatus, forša nodarbe, sīkajiem ļoti interesanti!» smaidot stāsta mūziķe. Paralēli tam Vecumnieku bērnu mūzikas skoliņā apguvusi akadēmiskās mūzikas pamatus. «Ap devīto klasi to pārstāju - vidusskolā man mūzika kaut kā nepavisam vairs neinteresēja. Taču, mācoties pēdējā klasē, pa ceļam pagadījās mikrofons un karaoke, un es sapratu, ka laikam tomēr varu un gribu dziedāt. Bez sagatavošanās iestājos mediņos, džeza vokālistu klasē, lai gan no džeza sapratu tieši un absolūti pilnīgi neko. Kur citur bija iet?! Uz džezu vai operu, bet pēdējā mani neinteresēja. Tā nu trāpījās džeziņš,» stāsta Elza, kura gan mācības drīz vien pārtraukusi un sākusi strādāt - par viesmīli.

Uz lielās skatuves viņa nokļuvusi, pateicoties latvju kabarē ciltstēvam Viktoram Runtulim. Dziedot folkloras kopā, Elza iepazinusies ar Viktora dēlu Matīsu - viņš ir arī elektroniskās mūzikas skatuves pārstāvis Mr. Myster, ar kuru kopā vēlāk darbojās rokgrupā Sol Luna («Tajā būtībā arī pirmoreiz dziedāju mikrofonā»), bet tagad - grupā Northern C. «Kādu uzstāšanos dzirdēja Viktors, kurš paaicināja uzdziedāt vienu dziesmiņu kabarē. Saprata, ka es to varu, un deva man aizvien vairāk repertuāra,» atminas Elza. Šogad programma saucas Cabaret Peerle, tā izskanēs decembrī.

Protams, lielāko atpazīstamību Elza ieguva šovā Izklausies redzēts. Kad Elzai piezvanīts un izteikts aicinājums iekļauties šova dalībnieku skaitā, bijušas pamatīgas pārdomas. «Es teicu - OK, bet paskatīšos, kas tas ir, jo nebiju šo šovu iepriekš redzējusi. Esmu šovu pretiniece. Dziedāju deviņus gadus, un man iepriekš bija daudz iespēju iet uz dažādiem, es atvainojos, vājprātiem, taču biju pret to, jo negribēju šāda veida slavu, es negribēju ar tās palīdzību sasniegt savus mērķus. Šajā šovā piedalīties es piekritu, jo vajadzīgajā lokā jau biju sevi pierādījusi un panākusi atpazīstamību, arī prāta ziņā biju izaugusi - vairs netaisītu astoņpadsmitgadnieka muļķības. Turklāt man vienmēr ir patikusi balss mainīšanas spēle, ko piedāvāja šovs,» skaidro Elza un smejoties piebilst, ka «jau bērnībā mēs ar tēti tā ķēmojāmies».

Šovu nepiedāvāt!

Par šovā Izklausies redzēts iegūto viņa izsakās pozitīvi. «Beigās gan sāku halturēt, jo man jau bija apnicis, turklāt paralēli parādījās arī citi koncerti. Taču panācu visu, ko vēlējos - vajadzēja sevi labi parādīt, ko izdarīju, un vajadzēja gūt atpazīstamību, kas arī tika iegūta. Uz tā balstoties, šobrīd varu organizēt koncertus, un cilvēki uz tiem nāks, jo viņi mani jau zina, līdz ar to varu darīt to, ko dzīvē vēlos - viss ideāli!» Protams, šovs uzlika arī attiecīgu zīmogu, jo pēc tam daudzi no Elzas vēlējās dzirdēt kādu no šova priekšnesumiem, piemēram, dziesmu Pati, pati, pati! aktrises Veras Singajevskas tēlā. «Jā, aicināja uz pagastiem, amatierteātriem un korporatīvajiem pasākumiem dziedāt šīs lietas, taču konsekventi visiem atteicu. Nevēlējos palikt par Izklausies redzēts ķēmu, kas skraidīs kā klauns pa skatuvi, tas nav mans! Es dabūju to, ko gribēju, un tagad rādīšu jums to, ko es gribu!» apņēmīgi saka Elza. Saņemot piedāvājumus par uzstāšanos, viņa nosūta potenciālo repertuāru, ko varētu izpildīt, - ja otrai pusei tas šķiet pieņemams, tiek panākta vienošanās, ja ne - tad neko. Un tas strādā!

Starp citu, viņas repertuārs ir gana plašs - bez etnodžeza dziedātāja darbojas arī projektā Electric Elza, kas izpilda 30. gadu džeza mūziku elektroniskā stilā (elektrosvingu), joprojām dzīvs ir projekts Northern C, dienaskārtībā ir kabarē, bet paralēli Elza ar komandu strādā pie cita veida mūzikas - pops, roks, džezs («Es negribu palikt pie tā, lai mani uzskata tikai par folkloristi!») -, ko varētu piedāvāt plašākas ietilpības koncertzālēs. Savukārt ar etnodžeza programmu varētu uzstāties pasaules mūzikas festivālam Porta līdzīgos pasākumos - vēl viens no sapņiem, ko Elza vēlētos piepildīt. Jāpiebilst, ka šis etnodžezs arī ir ar raksturiņu. «Ko es gribēju, to veiksmīgi izdodas arī panākt: nekādas kokles, nekādas dūdas, nekādas bara dziedāšanas! Es gribu šīs tautasdziesmas mūsdienīgas, taču neiebrienot otrā grāvī, ka tās tiek salauztas. Turklāt vēlos izvilkt gaismā arī citādākas tautasdziesmas - sēžu Dainu skapī, meklēju dziesmas, lai programmā nebūtu auga rūžeņas un tamlīdzīgas, kuras visi atklausījušies līdz kaklam,» savos izteicienos tieša ir Elza.

«Kāds ir mans mērķis?» pārprasa Elza un uz vairākām minūtēm aizdomājas. «Man drīzāk ir pilnīgi skaidrs, ko es negribu. Ja man ir jādzied mūzika, kas man liekas bezvērtīga, vai jāpelna ar ballēm, tūlīt pat beidzu dziedāt - man tas nav vajadzīgs! Nedziedu tāpēc, lai tikai dabūtu naudu. Protams, nauda ir vajadzīga, bet, ja tas ir jādara ar bezvērtīgu mūziku, tad es tinu makšķeres. Man labi padodas organizatoriskas lietas, tāpat mums ar mammu ir uzņēmums, ko šobrīd esmu atstājusi novārtā, - mani absolūti nebaida, ko es varētu darīt dziedāšanas vietā. Vienīgais, kas mani baida, ir tas, ka es palikšu par kaut kādu pa-skatuvi-lēkātāju. Bet es ļoti ceru, ka nebūšu tik glupa,» apņēmīgi nosaka Elza. Starp citu, viņai ticas.