KONCERTS: „Kings Of Leon”: iekustina, bet neaizkustina

Sandris Vanzovičs schedule26.jun 2014

Skaudrā realitāte: pēc nogurdinošajām Līgo svētku svinībām daudziem tūkstošiem mūzikas mīļu nācās tomēr mobilizēt savus rumpjus vēl pāris pārbaudījumiem, no kuriem pirmais bija amerikāņu supergrupas „Kings Of Leon” koncerts Mežaparka Lielajā estrādē. Lai gan – koncerta rīkotāju un dažu mūzikas kritiķu piekabinātais „super” šai komandai šķiet liels pārspīlējums. Vai arī pamatīgs avanss, kas diemžēl nekad netiks atpelnīts – tas nu ir pilnīgi skaidrs.

Mātei Dabai amerikāņu roks patīk labāk nekā latviešu līgodziesmas – vai gan citādi lietusgāzes divu dienu garumā nomainītu relatīvs klimatiskais pamiers ar saulīti 25. jūnija vakarā Mežaparkā. Apmeklētāji uz koncerta norises vietu rātni devās jau krietni pirms tā sākuma, un jau ap septiņiem teritorija izskatījās gana piepildīta. Šķiet, tauta bija pamatīgi steigusies, vai gan citādi būtu tik šaušalīgi izbadējusies: pie tirdzniecības vietas, kurā varēja tikt pie picām, rinda rindojās pa nogāzi augšup līdz pat estrādei –pirms koncerta apskatnieks tajā saskaitīja 43 cilvēkus, bet vēlāk gāja vēl trakāk. Nekas, esam taču postpadomju cilvēki, rindas mūs nebaida! Diezgan dīvaini bija nekur neredzēt tūres oficiālo atribūtiku (T-kreklus utt.), taču, jau dodoties prom, nācās secināt, ka „neredzēt” vēl nenozīmē, ka tās tur nav – pie septītajiem vārtiem stendiņš bija gan. Kas attiecas uz lietām, kurām ar mūziku nav nekāda sakara, vēl tikai jāpiemin, ka alus maksāja 4 – 5 eiro, minerālūdens – divus, tātad vismaz šajā jomā strauji tuvojamies Eiropas līmenim.

Cik bija cilvēku? Viens no nākamajā dienā visbiežāk uzdotajiem jautājumiem. Ej nu zini – kādiem 30 000 vajadzētu būt. Šķiet gan, ka lielāko publikas īpatsvaru veidoja igauņi (arī somi) un lietuvieši – mūsu kaimiņu valodu varēja dzirdēt ik uz soļa. Iesildītāju lomā bija britu grupa „The Horrors”, kas sev atvēlētās 45 minūtes izmantoja godam: spīdzināja ģitāras un demonstrēja meistarību uz taustiņiem, tādejādi sasniedzot gluži pieklājīgu rezultātu. Kāpēc tieši viņi bija izvēlēti „KOL” redzēttīkotāju sildīšanai, gan netapa skaidrs. Tāpat kā tas, ko ar savu idejiski visai plāno mūziku šie puiši vēlas vēstīt.

Pusdesmitos uz skatuves bija solīti „Kings Of Leon”, un šie amerikāņi bija punktuāli kā vācieši un akurāti kā angļi. Iesākumā „Supersoaker” un – aiziet! Nepagāja ne četras dziesmas, kad apskatnieks pārliecinājās par to, par ko būtībā bija pārliecināts arī pirms koncerta, proti, ka „KOL” nav viņa grupa. Spēlē, dara to kvalitatīvi, nu un tad?! Taču tūkstošiem cilvēku uz šo koncertu bija pirkuši biļetes (55 eiro), tātad viņiem šī mūzika patika - tiesa, nākamajā dienā pārlapojot atsauksmes internetā vairākums pauda diezgan negatīvas atziņas par redzēto un dzirdēto... Neliels svaiga gaisa malks bija dziesma „My Party”, taču tad atkal turpinājās garlaikošanās. Lielākais uzsvars tika likts uz pēdējā albumā „Mechanical Bull” iekļauto skaņu materiālu, taču tas ir visnotaļ žēlīgs – ar agrīnajiem garadarbiem „Youth & Young Manhood” un „A-ha Shake Heartbreak” ne salīdzināt. Starp citu, arī visā pasaulē Folovilu četrotnei visvairāk tiek pārmesta tieši aiziešana komercijas neceļos. Novērtējiet interneta vietnēs kaut vai to, cik grupas agrīnajā periodā interesanti un nepieradināti skanēja dziesma „Red Morning Light” un salīdziniet ar Rīgas koncertā dzirdēto „safrizēto” un skaņas kvalitātes ziņā uzlaboto (vai sačakarēto?) versiju – ir atšķirība, vai ne? Par skaņas kvalitāti runājot – slavas dziesmas dziedāt būtu lieki, taču jāņem vērā brīvdabas estrādes specifika. Saprotams, ka skatuves tuvumā vai pietiekamā tās tuvumā un tieši pa vidu skanēja labāk nekā stāvot pašā estrādes aizmugures daļā, uzkalnā, taču netapa skaidrs, kāpēc pat bezvēja apstākļos skaņa klīst, kur vien pašai tīk.

Interesants bija dziesmu pasniegšanas veids – gandrīz katra tika nobeigta tā, it kā pie estrādes kāds būtu izskrūvējis drošinātājus vai, prasti runājot, norāvis „rubiļņiku”. Ar publiku mūziķiem kontakts bija minimāls, taču koncerta rīkotāji jau iepriekš brīdināja, ka šiem puišiem nav raksturīgi ar sanākušajiem mesties garās pļāpās. Izrādījās gan, ka „KOL” nav nemaz tik bremzēti uz runāšanu (pie mums esot skaistas meitenes – ak, kungs, nu kurš tad to nezina?!), viņiem ir problēmas ar atdevi: protams, spēlēja viņi labi un kvalitatīvi, taču priekšnesums bija no sērijas „kur gan mēs esam atbraukuši, kad mēs tiksim mājās”. Pie pašas estrādes stāvošie gan visām norisēm aktīvi dzīvoja līdzi, taču tur lielākoties bija igauņi, kas labi zināja, uz ko dzenas vairāku simtu kilometru attālumā – latvju bāleliņi un zeltenes bija krietni pasīvāki un nācās vien atzīt, ka koncertu drīzāk gan vajadzēja rīkot Tallinas Dziesmu svētku estrādē (viņi mums par to varbūt varētu iemainīt „The Offspring” šovu?). Skaļāka plaudēšana, dziedāšana līdzi un kaut kas līdzīgs dejām sākās vien lielāko hitu laikā, piemēram, šo rindu autora favorītdziesmai „Temple” skanot. Pēc šī gabala gan diemžēl atkal sākās miegošanās un pārdomas par to, ka varbūt būtu bijis labāk pie TV skatīties Argentīnas un Nigērijas futbola maču, aizgaiņāja vien kārtīgs treicienblieziens dziesmu „Don’t Matter”, „Molly’s Chambers un „Four Kicks” izskatā. Taču pēc tam – šķiltaviņu un mobilo telefonu izgaismoto ekrānu himna „Cold Desert”, kā arī „Beautiful War”, kas beidzot tomēr pārpilināja apskatnieka pacietības kausu – obligāto daļu noslēdzošā „Use Somebody”, kā arī piedevās nospēlētās trīs dziesmas ar superhitu „Sex On Fire” tika dzirdētas kājojot uz 11. maršruta tramvaja vārdā nosaukto publikas pārvadāšanas saspiestiem kā siļķu mucā transporta līdzekli. Kā vēlāk noskaidrojās, beigu daļā esot bijis arī krāšņs pirotehnikas un lāzeru šovs – līdz tam „KOL” tikai prasmīgi variēja ar estrādes plašumu dāvāto iespēju salikt varen daudz gaismekļu. Jā, lielajam (un diviem mazajiem) ekrānam ar uz tā demonstrētajām dziesmu vizualizācijām arī nebija ne vainas.

Rezumējot – ļoti labi, ka pie mums brauc A klases grupas („Kings Of Leon” aktualitātes un honorāru apjomu ziņā pilnīgi noteikti ir iekļaujama šajā kategorijā), ļoti labi, ka šādi koncerti tiek rīkoti brīvdabas estrādē, kur tomēr ir pavisam cita, atpūtu un mūzikas klausīšanos stimulējošāka, atmosfēra. Taču „KOL” uzstāšanās daudz piemērotāka būtu kaut vai tajā pašā „Positivus” festivālā, „hedlaineru” statusā. Taču viss maksā tik, cik tas maksā, tāpēc viss notiek tā, kā tam jānotiek. Klausītāji, kuriem „KOL” koncerts bija iecerēts kā svētki, droši vien palika apmierināti, bet pārējie var ievilkt ķeksīti savā muzikālajā CV, ka klātienē redzējuši šādu grupu. Un ne vairāk.

Koncertā skanēja:

„Supersoaker”

„Taper Jean Girl”

„Fans”

„Family Tree”

„My Party”

„Red Morning Light”

„Closer”

„The Immortals”

„The Bucket”

„Temple”

„Knocked Up”