Dāniju nākamos sešus mēnešus sagaida nebūt ne viegls uzdevums, jo par bloka prezidējošo valsti tā kļūs laikā, kad Eiropa aizvien dziļāk slīgst parādsaistību krīzē.
Lai gan Dānija nav eirozonas dalībvalsts, tai būs jārisina eirozonas parādu krīze.
"Es lieliski saprotu, ka 17 eirozonas dalībvalstīm daži lēmumi ir jāpieņem savā starpā," atzīst Dānijas premjerministre Helle Torninga-Šmita.
Taču ES kodola - Francijas un Vācijas - interesēs ir noturēt kopā visas 27 dalībvalstis un konsultēties ar visām bloka dalībvalstīm - norāda Torninga-Šmita.
Kopš 1992.gada, kad Dānijas vēlētāji referendumā noraidīja Māstrihtas līgumu, Kopenhāgena četras reizes ar Briseli vienojusies par izņēmuma tiesībām, arī attiecībā uz bloka vienoto valūtu..
Šie izņēmumi, protams, «tiks pilnībā ievēroti,» sola Dānijas Eiropas lietu ministrs Nikolajs Vamens, vienlaikus uzsverot, ka «mēs vadīsim sanāksmes arī par šiem jautājumiem»..
Savukārt Torninga-Šmita atzīst, ka Kopenhāgena vēlas kļūt par «tiltu starp 17 [eirozonas] un 27» ES dalībvalstīm, lai gādātu, ka plaisa šo valstu grupu starpā nepalielinās.
Par to vēsta portāls tvnet.lv