Astoņos mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,128 miljardi cigarešu, kas ir par 56,108 miljoniem cigarešu jeb 4,7% mazāk nekā 2023.gada astoņos mēnešos, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.
VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) pauž gatavību finansiāli iesaistīties Zviedrijas uzņēmumam "Telia" piederošās tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Tet" kapitāldaļu izpirkšanā, trešdien diskusijā "Ko gaidīt no izmaiņām interneta sakaru tirgū, potenciāli mainoties "Tet" īpašniekiem?" sacīja LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols.
Transporta enerģijas likumprojekts devis ļoti piemērotu ieganstu visām opozīcijas partijām noslīcināt valdību vārdu straumēs par to, ka Latvijas iedzīvotāju labklājība un pat izdzīvošana valdību neinteresē ne mazākajā mērā.
Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē 21.oktobrī dalībvalstu politiķi nepanāca vienošanos par kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) pēc 2027.gada, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji.
Vides nevalstisko organizāciju ieskatā Eiropas Savienības (ES) zivsaimniecības ministru lēmums par nozvejas kvotām Baltijas jūrā nākamajā gadā draud novest Baltijas jūras ekosistēmu līdz pilnīgam sabrukumam, aģentūru LETA informēja Pasaules dabas fonda (PDF) komunikācijas projektu vadītāja Marta Lilientāle.
Pēdējo trīs gadu laikā svārstīgas sociāli ekonomiskās situācijas rezultātā ievērojami palielinājies atbalstāmo personu - zemu ienākumu un krīzes situācijā nonākušo Latvijas iedzīvotāju - skaits, turklāt to vidū no 2022. gada bieži ir arī Ukrainas iedzīvotāji, valdībai sniegtajā informatīvajā ziņojumā par materiālās nenodrošinātības mazināšanu atzīmē Labklājības ministrija (LM).
Latvijas zvejnieku iespējas zvejot brētliņas 2025.gadā Baltijas jūrā provizoriski samazināsies par 30,6%, salīdzinot ar 2024.gadu, un tie varēs nozvejot līdz 19 299 tonnām brētliņu, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji.
Zemākas izaugsmes un zemāku budžeta ieņēmumu prognozes rada risku budžeta deficītam 2025.gadā pārsniegt 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) robežu, informē Finanšu ministrijas (FM) Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss.
No 2025.gada 1.janvāra Eiropas Savienības atbalsts tiks mērķēts uz sociāli vismazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām un tiks mainīts pārtikas atbalsta apjoms. To joprojām varēs saņemt ģimenes ar trūcīgas mājsaimniecības statusu un krīzes situācijā nonākušas mājsaimniecības, tostarp Ukrainas civiliedzīvotāji. Taču viens cilvēks varēs saņemt vienu pārtikas preču komplektu ceturksnī līdzšinējo 2 pārtikas preču komplektu vietā. ES atbalsts tiek nodrošināts Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.–2027. gadam ietvaros, informē Labklājības ministrija.
Publiskajā telpā ir izskanējuši pat tādi radikāli priekšlikumi, kā sekot Igaunijas piemēram un ļaut iedzīvotājiem vienkārši iztērēt pensiju 2. līmenī uzkrātos līdzekļus.
Lielāko daļu jeb 84% Ekonomikas ministrijas budžeta 2025.gadā paredzēts tērēt uzņēmējdarbības konkurētspējas atbalstam, būvniecības un mājokļu politikas īstenošanai un atbalstam iedzīvotājiem, kā arī iekšējā tirgus uzraudzībai. Kopumā tas veidos 167,8 miljonus eiro, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) plānotais budžets.
Kā Krievijas iebrukums Ukrainā sagrāva harmoniju tarifos; vai monopolisti “Sadales tīkls” un “Augstsprieguma tīkls” rīko ballītes uz elektrības lietotāju rēķina; tarifu kāpums – pakalpojuma sniedzēju alkatība vai objektīva nepieciešamība; vai Stiklu ciema iedzīvotājiem būs jābrauc ziemā sildīties uz Strenčiem; kādēļ komersanti spiesti vēlēties tarifus pazemināt; kādēļ OECD slavē tieši Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK) – “nra.lv” intervija ar SPRK padomes priekšsēdētāju Aldu Ozolu.
Transporta enerģijas likums paredz veicināt transporta nozares “zaļināšanu”, ieviešot transporta enerģijas modernizēšanas pienākumus, kā arī samazināt patēriņam nodotās transporta enerģijas siltumnīcefekta gāzes emisiju intensitāti par vismaz 16% līdz 2030. gadam.
Procentu likmes joprojām ir diezgan augstas un ekonomikas izaugsmi bremzējošas, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Latvijas valsts budžetā pagājušajā gadā, rēķinot atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai, bija deficīts 931,7 miljonu eiro apmērā jeb 2,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie jaunākie dati par valsts budžeta deficīta un valsts parāda notifikācijas rezultātiem.
"Latvijas dzelzceļa" koncerns piedzīvo smagus zaudējumus, tāpēc nākas atlaist darbiniekus. Šogad darbinieku atlaišanu piedzīvojis meitasuzņēmums "LDz Cargo". Tas pārvācies uz desmitreiz mazākām telpām un pāri palikušo tehniku un mēbeles ziedojis labdarībai, kā arī vairākiem koncerna iekšējiem noteikumiem neatbilstošiem saņēmējiem, ziņo "Nekā personīga"
VAS "Latvijas pasts" publiskās izsolēs ar augšupejošu soli elektroniskajā izsoļu vietnē piedāvā iegādāties desmit nekustamos īpašumus, liecina kompānijas paziņojumi oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".
Latvijas Elektrisko un optisko iekārtu ražošanas nozares kompetences centrs atvēlēs divus miljonus eiro jaunu tehnoloģiju un produktu izstrādei, aģentūra LETA uzzināja centrā.
Apdrošināto mājokļu skaits Latvijā katru gadu pieaug un 2023.gadā jau puse jeb 50,5% no apdzīvotajiem mājokļiem bija apdrošināti, aģentūru LETA informēja Latvijas Bankas pārstāvji.