Zivju komisāre atbrauc ar sliktām ziņām
«Es neesmu bargā kundze, kas atbraukusi spīdzināt zvejniekus,» tā uz Neatkarīgās jautājumu par savu graujošo nepopularitāti zvejnieku vidū atbildēja Eiropas Savienības zivsaimniecības un jūrniecības lietu komisāre Marija Damanaki.
Tomēr vakardienas vizīte Latvijā viņu vēl vairāk padara par zivju, nevis zvejnieku ministri, jo grieķiete atveda tikai sliktas ziņas. Kuģu modernizācijas naudu plānots tērēt, lai uz kuģiem uzliktu novērošanas kameras un bargāk kontrolētu zvejas rūpalu, turpretim dzinēju nomaiņai nauda netiks dota. Atbalsts zvejrūpniecības apstrādes uzņēmumiem, visticamāk, tiks samazināts vai pavisam atņemts. Un arī nozvejas kvotas turpinās sarukt. Faktiski komisāre saka nē visām Latvijas vajadzībām.
Turklāt, apbraukājot ES dalībvalstis, viņa turpina izplatīt maldinošu informāciju par krājumu dramatisko izsīkšanu Baltijas jūrā, piemēram, ilustrējot to ar faktu, ka Eiropas ūdeņos vairs nav sastopama zilā tunzivs. Un tas nekas, ka šai sugai ar Baltijas jūru vispār nav nekāda sakara. Komisāre gan apgalvoja, ka zinot, ko runājot: «Baltijas jūru esmu vairākas reizes redzējusi.»
Neatkarīgā jau rakstīja, ka saskaņā ar vietējo zinātnieku – vides institūta BIOR speciālistu – pētījumiem krājumu stāvoklis Baltijas jūrā ir apmierinošs. Vienugad ir vairāk brētliņu, otrā mencas tās apēd un savairojas šī suga. Proporcionāli pamainās nozvejas kvotu ieteikumi. Taču atšķirībā no Vidusjūras Baltijas jūrā saglabājas līdzsvars.
Zemkopības ministre Laimdota Straujuma Briseles viešņu melos neapsūdz – problēma esot citu valstu zinātniekos, kas viņiem vien zināmu iemeslu dēļ piegādā no mūsējiem atšķirīgu informāciju. Lai šāda veida domstarpības ar Briseli novērstu, panākta vienošanās, ka Baltijas jūras valstis līdz gada vidum varētu izstrādāt kopīgu pozīciju attiecībā uz krājumu apsaimniekošanu. Tas nozīmē, ka sagaidāma asa cīņa starp Latvijas zivju konservu un Dānijas zivju miltu ražotājiem. Uzņēmuma Gamma A direktors Ivars Pūciņš skaidro, ka Bornholmas rūpnīcas būtu ar mieru samalt miltos visu brētliņu kvotu, šprotu ražošanai neatstājot vispār neko. Tomēr kaut kā valstīm savas intereses nāksies saskaņot, jo pretējā gadījumā komisāre M. Damanaki sola iejaukties pati, un Latvijai tas nekad nav nācis par labu. Zivsaimniecības nozarē valda uzskats, ka tieši šī komisāre ir visa ļaunuma un nelaimju avots. Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš izsakās diplomātiskāk: «Viņa pati saka, cilvēciski es jūs saprotu, taču eksistē arī Eiropas Komisija un Eiropas Savienības regulējums...» Tātad ne viņa vienīgā izgudro arvien jaunas sankcijas pret zvejniekiem. Tomēr mest zvejas rīkus pavisam pie malas Latvijai ir pāragri. Līdz 2014. gadam, kad sāksies jaunais ES budžeta periods, vēl ir laiks pacīnīties.