Būvdarbi notiek 89 ceļu posmos; jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem un sastrēgumiem

© Romāns Kokšarovs/F64

Valsts autoceļu tīklā turpinās būvdarbu sezona, būvdarbu apjoms aug un pašlaik visos reģionos kopumā darbi notiek 89 autoceļu posmos, aģentūru LETA informēja "Latvijas valsts ceļi".

Jauns būvdarbu posms ir uz reģionālā autoceļa Jēkabpils - Nereta, kur no Seces līdz Daugavas stacijai ieviests pagaidu luksofors un nepieciešamas 20 minūtes ceļā.

Uz Valmieras šosejas 45 minūtes jāplāno būvdarbu posmā no Murjāņiem līdz Braslai, bet uz Vidzemes šosejas no pagrieziena uz Cēsīm līdz Rīdzenei ir septiņi pagaidu luksofori, turklāt posmā Drabeši - Vaive satiksme novirzīta pa apbraucamo ceļu. Lai izbrauktu būvdarbu posmu, jārēķinās vismaz ar stundu ceļā, bet iespējams arī braukt ar līkumu caur Priekuļiem.

Maršrutā pa Daugavpils šoseju pusstundu vajadzēs, lai izbrauktu būvdarbu posmu Lielvārdē un 40 minūtes jāplāno posmā pie Pļaviņām, kur darbi notiek trīs objektos.

Papildu stundu ceļā jāplāno arī no Madonas līdz Dzelzavai, kur ir līdz sešiem pagaidu luksoforiem, kā arī Pierīgā uz Ērgļu ceļa, kur posmā līdz Tīnūžiem ir četri pagaidu luksofori.

Lieli ierobežojumi ir arī uz Vidzemes šosejas no "Sēnītes" līdz Siguldai, kur ir ātruma ierobežojumi un paredzamais remontdarbu posma šķērsošanas laiks ir 20 minūtes.

Uz ceļa Grebņeva - Rēzekne no Grebņevas līdz Kārsavai ir četri luksoforu posmi un remontdarbu posma šķērsošanai nepieciešamas 50 minūtes.

No Madonas līdz Dzelzavai ir līdz seši luksoforu posmi, un paredzamais posma šķērsošanas laiks ir stunda. Uz ceļa Stalbe - Cēsis satiksmi sešos posmos regulē ar luksoforiem, tur paredzamais remontposma šķērsošanas laiks ir 50 minūtes.

Uz ceļa Valmiera - Rūjiena no Valmieras līdz Rencēniem ir viens pagaidu luksoforu posms un piecos posmos reverso kustību organizē ar priekšrocības zīmēm. Paredzamais posma šķērsošanas laiks ir aptuveni pusstunda.

"Latvijas valsts ceļi" atgādina, ka piektdienas pēcpusdienā palēnināta satiksme var būt Pierīgā, īpaši piejūras virzienos.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais