Valdība pirmdien ārkārtas sēdē apstiprināja 2012.gada valsts budžeta projektu, kas paredz, ka nākamgad valsts konsolidētā budžeta ieņēmumus 4,516 miljardu latu, bet izdevumus ‒ 4,641 miljardu latu apmērā.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis sēdē pateicās Finanšu ministrijai par ieguldīto darbu un izteica cerību, ka nākamā gada valsts budžets ļaus noslēgt starptautiskā aizdevuma programmu.
Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi 2012.gadā palielināsies par 255,1 miljonu latu jeb 6% salīdzinājumā ar 2011.gada plānu, bet izdevumi saruks par 113,5 miljoniem latu jeb 2,4%.
Paredzēts, ka vispārējās valdības budžeta deficīta mērķa prognoze atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas 95 metodoloģijai 2012.gadā nepārsniegs 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt, lai izpildītu Māstrihtas kritērijus, kas nodrošinātu eiro ieviešanu 2014.gadā, sagatavojot 2013. un 2014.gada valsts budžetu likumprojektus, valdība paredz tajos turpmāku vispārējās valdības budžeta deficīta samazināšanu, lai vispārējās valdības budžeta deficīts atbilstoši Eiropas Savienības (ES) metodoloģijai 2013.gadā nepārsniegtu 1,9% no IKP un 2014.gadā ‒ 1,1% no IKP.
Valsts pamatbudžeta ieņēmumi nākamgad tiek prognozēti 3,262 miljardu latu apmērā, kas ir par 203,8 miljoniem latu jeb 6,7% vairāk, bet valsts pamatbudžeta izdevumi 2012.gadā plānoti 3,254 miljardu latu apmērā, kas ir par 93,2 miljoniem latu jeb 2,8% mazāk.
Valsts pamatbudžeta izdevumos 2012.gadā lielākais īpatsvars ir uzturēšanas izdevumiem ‒ 2,9 miljardi latu jeb 89,1% no kopējiem izdevumiem, tostarp subsīdijām, dotācijām un sociālajiem pabalstiem paredzēts 1,221 miljards latu jeb 42,1% no uzturēšanas izdevumiem, bet kārtējie izdevumi veido 826,6 miljonus latu jeb 28,5% no uzturēšanas izdevumiem, vairāk nekā pusi no kārtējiem izdevumiem ‒ 57,7% jeb 476,8 miljonus latu ‒ paredzēts novirzīt atlīdzībai. Savukārt 456,5 miljoni latu jeb 15,7% no uzturēšanas izdevumiem paredzēti uzturēšanas izdevumu transfertiem.
Likumprojekta anotācija liecina, ka valsts pamatbudžeta izdevumos samazinājums 132,1 miljona latu apmērā paredzēts ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai, savukārt par 38,9 miljoniem latu palielināti izdevumi valsts pamatfunkciju finansēšanai, tostarp desmit miljoni latu procentu izdevumiem, 11 miljoni latu sociālajiem pabalstiem, bet 17,6 miljoni latu subsīdijām un dotācijām.
Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 1,269 miljardu latu un 1,403 miljardu latu apmērā. Valsts speciālā budžeta ieņēmumi plānoti par 51,2 miljoniem latu jeb 4,2% lielāki, bet izdevumu samazinājums salīdzinājumā ar 2011.gada plānu ir par 20,5 miljoniem latu jeb 1,4%.
Mērķdotāciju apmērs pašvaldībām 2012.gadā plānots 210,7 miljonu latu apmērā, tostarp pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu, pašvaldību speciālās izglītības iestāžu, pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu un daļējai interešu izglītības programmu un sporta skolu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 151,2 miljonu latu apmērā, pašvaldību speciālajām pirmsskolas izglītības iestādēm, internātskolām, Izglītības iestāžu reģistrā reģistrētajiem attīstības un rehabilitācijas centriem un speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem ‒ 47,5 miljonu latu latu apmērā, bet pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām ‒ 12 miljonu latu apmērā.
Valsts budžeta dotācija pašvaldībām likuma "Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu" normu izpildei nākamajā gadā paredzēta 15,5 miljonu latu apmērā, tostarp pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam 8,4 miljoni latu, pašvaldībām par bērniem bērnunamos (par vienu bērnu 6000 latu) un iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros (par vienu iemītnieku 3000 latu), kuri tajos ievietoti līdz 1998.gada 1.janvārim, 1,4 miljoni latu, bet pašvaldībām, kurām ir zemākie vērtētie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas, 5,7 miljoni latu.
Savukārt maksimālais valsts parāds 2012.gada beigās pēc nomināla paredzēts 6,2 miljardu latu apmērā.
Plānots noteikt, ka finanšu ministrs 2012.gadā valsts vārdā var sniegt galvojumus 124,1 miljona latu apmērā.
Saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likumu paredzēts noteikt, ka valsts 44 miljonu latu apmērā atbild par Lauku attīstības fonda (LAF) garantijām, kas sniegtas atbilstoši Lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas programmai 2007.‒2013.gadam.
Plānots arī noteikt valsts budžeta aizdevumu kopējo palielinājumu 132 miljonu latu apmērā.
Maksimāli pieļaujamais budžeta izdevumu apmērs aizņēmēju atbalstam valsts galvoto aizņēmumu saistību izpildes nodrošināšanai 2012.gadā plānots 4,4 miljonu latu apmērā. Valdības rīcības pieļaujamās robežas, lai segtu uz valsts budžetu attiecināmās valsts vārdā sniegto galvojumu parāda saistības 2012.gadā, ir novērtētas 101,5 miljonu latu apmērā, tostarp 89 miljoni latu plānoti par valsts galvojumu, kas sniegts Privatizācijas aģentūras saistībām.
Likumprojektā paredzēts atļaut finanšu ministram Ministru kabineta noteiktajā kārtībā 2012.gadā dzēst valsts aizdevumus 2,9 miljonu latu apmērā likvidētajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) vai komercsabiedrībām, kā arī plānots atļaut finanšu ministram valsts vārdā sniegt galvojumu par "Latvijas Hipotēku un zemes bankas" saistībām pret starptautiskajiem kreditoriem 49 miljonu latu apmērā, bankai sniedzot valsts galvotā aizdevuma nodrošinājumu.
Nākamajā gadā plānots izsniegt valsts aizdevumu "Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūrai" atbilstoši Ministru kabineta lēmumam, ja Saeimas Budžeta un finanšu komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas nebūs iebildusi pret valsts aizdevuma sniegšanu, Finanšu ministrijai palielināt "Latvijas Hipotēku un zemes bankas" pamatkapitālu atbilstoši Ministru kabineta lēmumam, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas nebūs iebildusi pret pamatkapitāla palielinājumu, kā arī plānots atļaut finanšu ministram Ministru kabineta noteiktajā kārtībā palielināt Latvijas saistības pret Starptautisko Valūtas fondu (SVF) par 190,2 miljoniem speciālā aizņēmuma vienību (SDR) latu ekvivalentā saskaņā ar kvotas palielinājuma apmaksas dienā noteikto SVF valūtas maiņas kursu.
Nākamajā gadā plānots paredzēt apropriāciju Finanšu ministrijai resursiem (dotācija no vispārējiem ieņēmumiem) 400,5 tūkstošu latu apmērā, lai palielinātu Latvijas Bankā atvērtā SVF konta bilanci līdz noteiktajam minimumam, kas atbilst vienai ceturtai daļai no 1% kvotas, veicot vērtspapīru kontā turēto Latvijas izrakstīto parādzīmju daļēju apmaksu.
Plānots arī atļaut finanšu ministram Ministru kabineta noteiktajā kārtībā palielināt Latvijas saistības pret Starptautisko Rekonstrukcijas un attīstības banku parakstītā kapitāla palielināšanai par 44,6 miljoniem ASV dolāru latu ekvivalentā, kā arī atļaut finanšu ministram noteiktajā kārtībā palielināt Latvijas saistības pret Eiropas Padomes Attīstības banku parakstītā kapitāla pieprasāmo daļu palielināšanai par 4,5 miljoniem eiro latu ekvivalentā.
Finanšu ministram plānots arī atļaut Ministru kabineta noteiktajā kārtībā par kopumā 7,57 miljoniem eiro palielināt Latvijas saistības pret Starptautisko Attīstības asociāciju.
Likumprojektā plānots noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 50 miljonu latu apmērā ES un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, tostarp skaitā kapitālsabiedrību pamatkapitāla palielināšanai, lai nodrošinātu pašvaldību līdzfinansējumu Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzfinansēto projektu īstenošanai.
Paredzēts noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu viena miljona latu apmērā pašvaldību finanšu stabilizācijas aizņēmumu nodrošināšanai tām pašvaldībām, kurām tiek sākts finanšu stabilizācijas process atbilstoši likumam "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" un ES un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, tostarp kapitālsabiedrību pamatkapitāla palielināšanai, lai nodrošinātu pašvaldību līdzfinansējumu ES un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzfinansēto projektu īstenošanai.
Plānots noteikt arī pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 12 miljonu latu apmērā tiem infrastruktūras projektiem, kuros pašvaldības faktiskais ieguldījums nav mazāks par 75% no kopējām izmaksām un nepieciešamā aizņēmuma apmērs nav lielāks par 25% no kopējām izmaksām līdz pilnīgai objekta nodošanai ekspluatācijā 2012.gadā, profesionāli tehnisko skolu pārņemšanas, pašvaldību internātskolu, izglītības iestāžu internātu, pirmsskolu izglītības iestāžu, sociālo programmu investīciju projektiem un investīcijām ārkārtas (avārijas) seku nekavējošai novēršanai, noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu viena miljona latu apmērā kurināmā iegādei, kā arī pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu piecu miljonu latu apmērā pašvaldību autonomo funkciju veikšanai nepieciešamā transporta iegādei, pirmpirkuma tiesību izmantošanai un investīciju veikšanai valsts nozīmes arhitektūras pieminekļos un pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu septiņu miljonu latu apmērā Rīgas domes Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecības pabeigšanai.
Pašvaldību sniegto galvojumu kopējo palielinājumu plānots noteikt 40 miljonu latu apmērā par tām parāda saistībām, kuras uzņemas kapitālsabiedrības ES un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, un par tām parāda saistībām, kuras uzņemas studējošie studiju kredīta un studējošo kredīta saņemšanai no kredītiestādes, kā arī apkures sezonas nodrošināšanai, kurināmā iegādei un investīcijām ārkārtas (avārijas) situāciju novēršanai.
Lai neaizkavētu ES līdzfinansēto projektu īstenošanu, plānots atļaut finanšu ministram piešķirt aizņēmumu vai sniegt galvojumu pašvaldībai arī gadījumos, kad pašvaldības saistības (aizņēmumi, galvojumi, citas ilgtermiņa saistības) pārsniedz 20% no pašvaldības saimnieciskā gada pamatbudžeta ieņēmumiem bez mērķdotācijām un iemaksām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, ar nosacījumu, ka pašvaldība spēs pildīt savas saistības un veikt maksājumus, kuriem iestājies atmaksāšanas termiņš.
Izglītības un zinātnes ministrijai finansējums studējošo un studiju kredītu dzēšanai nākamajā gadā plānots 1,4 miljonu latu apmērā.
Likumprojektā arī paredzēts, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem ir attiecīgi 80% un 20%. IIN maksātāja mēneša neapliekamais minimums ir 45 lati un IN atvieglojums par apgādībā esošu personu ‒ 70 latu mēnesī.
Prognozētie IIN ieņēmumi pašvaldību budžetos ir 2012.gadā ir 649,7 miljoni latu.
Likumprojekts arī paredz, ka Latvijas energokompānija "Latvenergo" 2012.gadā ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumos maksājumus par valsts kapitāla izmantošanu 90% apmērā no kompānijas rīcībā palikušās tīrās peļņas, bet ne vairāk kā 36 miljonus latu, Latvijas mežu apsaimniekotājs "Latvijas Valsts meži" ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumos maksājumus par valsts kapitāla izmantošanu 90% apmērā no tās rīcībā palikušās tīrās peļņas un papildu maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu, tostarp no iepriekšējos gados nesadalītās peļņas, 8,387 miljonu latu apmērā.
Savukārt valsts nekustamo īpašumu apsaimniekotājs "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) 2012.gadā neieskaitīs valsts budžetā valsts īpašumu atsavināšanā gūtos ieņēmumus 340 tūkstošu latu apmērā, bet novirzīs tos Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Ventspils iecirkņa administratīvās ēkas būvniecībai Ventspilī, Rūpniecības ielā 2, un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) jaunās administratīvās ēkas būvniecības Rīgā, Ķīpsalas ielā, ietvaros VNĪ faktiski veikto kapitālieguldījumu segšanai.
Ja 2012.gada sešu un deviņu mēnešu laikā ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu īstenošanā iesaistīto institūciju darbību dēļ būtiski tiks uzlabota situācija ēnu ekonomikas apkarošanā un godīgas konkurences veicināšanā un tiks prognozēti būtiski uzlabojumi arī līdz gada beigām, valdība plāno pieņemt lēmumu par ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu īstenošanā iesaistīto institūciju amatpersonu (darbinieku) motivēšanu un apropriācijas palielinājumam novirzāmo finansējuma apmēru, kas nepārsniegs 5% no valsts budžetā plānoto nodokļu ieņēmumu pārpildes.
Saeimā budžeta projektu un to pavadošos likumprojektus plānots iesniegt otrdien, 6.decembrī.