Latvijai ir iespējams panākt labvēlīgākus nosacījumus Kohēzijas līdzekļu sadalē 2014.–2020.plānošanas periodam, piektdien intervijā Latvijas Radio teica Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Andris Teikmanis.
Eiropas Komisija (EK) jau ir informēta par Latvijas nostāju attiecībā uz EK priekšlikumiem Kohēzijas politikai. "Mēs jau esam savus argumentus skaidri pateikuši attiecībā uz kohēziju. Tas ir instruments, kas ļauj izlīdzināt Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu labklājību. Latvija ir spējusi pierādīt, ka var apgūt ES fondus, atšķirībā no kādām citām ES valstīm. Tāpēc arī nepiekrīt priekšlikumam par griestiem 2,5% apjomā. Tieši tāpēc arī Latvijai, kas ir cietusi no krīzes un labklājības līmenis ir zemāks nekā citur Eiropā, ir jādod iespēja izmantot šo instrumentu. To mēs esam viennozīmīgi un skaidri to pateikuši," teica Teikmanis.
Viņaprāt, Latvija var panākt izdevīgākus nosacījumus kohēzijas politikai. "ES domāju, ka ir iespēja. Kompromisu, atkāpju vai izņēmumu iespēja eksistē. Tāpēc mums ir jārunā ar EK un citām dalībvalstīm. Arī mūsu prezidents to saka un teiks Briselē. Mēs turpināsim visos līmeņos - gan ekspertu, dažādu ministriju, Ārlietu ministrijas diplomātu līmenī aizstāvēt savas intereses, gan, protams, arī valdības līmenī un nozaru ministru," klāstīja Teikmanis.
Jau vēstīts, ka EK priekšlikumi Kohēzijas politikai 2014.–2020.plānošanas periodam paredz, ka Latvija saņems aptuveni par vienu miljardu eiro (702,8 miljoniem latu) mazāk nekā šajā plānošanas periodā.
EK ceturtdien pieņēma 2014.–2020.gada kohēzijas politikas tiesību aktu kopumu. Komisijas priekšlikumus apspriedīs ES Padome un Eiropas Parlaments, lai līdz 2012.gada beigām tos varētu pieņemt un 2014.gadā varētu sākt jaunas paaudzes kohēzijas politikas programmas. Līdztekus norisināsies sarunas par daudzgadu finanšu shēmu visam ES budžetam. Komisija jau ir ierosinājusi 2014. līdz 2020.gadā piešķirt 336 miljardus eiro kohēzijas politikas instrumentiem.
2007.‒2013.gada struktūrfondu apguves periodā Latvijai pieejami aptuveni 3,2 miljardi latu.