Ceturtdiena, 8.decembris

redeem Gunārs, Gunis, Vladimirs

arrow_right_alt Ekonomika \ Latvijā

Valsts konsolidētajā kopbudžetā astoņos mēnešos bija 19,1 miljona eiro pārpalikums

© Ģirts Ozoliņš/F64

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šogad astoņos mēnešos bija 9,224 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 9,205 miljardu eiro apmērā, tādējādi veidojot 19,1 miljona eiro pārpalikumu, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā.

Ministrija norāda, ka 2022.gada astoņos mēnešos kopbudžeta ieņēmumos saņemti 9,224 miljardi eiro, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir par 1,024 miljardiem eiro jeb 12,5% vairāk. Vienlaikus kopbudžeta izdevumi bija 9,205 miljardu eiro apmērā, tiem pieaugot par 140,4 miljoniem eiro jeb 1,5%. Salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, izdevumi ir pieauguši par 30,5%.

Pārpalikumu kopbudžetā sekmēja pozitīva bilance valsts speciālajā budžetā 350,4 miljonu eiro apmērā un pašvaldību budžetā 213,6 miljonu eiro apmērā, savukārt valsts pamatbudžetā joprojām bija deficīts 596,1 miljona eiro apmērā, kas pamatā skaidrojams ar valdības tēriņiem Covid-19 atbalsta pasākumu finansēšanai, energoresursu cenu pieauguma ietekmes mazināšanai un Ukrainas iedzīvotāju atbalstam, skaidro ministrijā.

Vienlaikus FM arī prognozē, ka šā gada nogalē izdevumi ļoti strauji pieaugs visos budžeta līmeņos, kas rezultēsies ar deficītu kopbudžetā.

Ministrijā norāda, ka situācija darba tirgū ir laba, un šogad astoņos mēnešos darba samaksas fonds turpināja pieaugt, nodrošinot strauju darbaspēka nodokļu ieņēmumu kāpumu, kas savukārt nodrošināja pārpalikumu gan valsts speciālajā budžetā, gan pašvaldību budžetā.

Valsts speciālā budžeta ieņēmumi no sociālajām iemaksām bija par 473,3 miljoniem eiro jeb 25,4% lielāki nekā pērn astoņos mēnešos. Savukārt speciālā budžeta izdevumi kāpuši par 153,8 miljoniem eiro jeb 7,3%, ko pamatā noteica par 73,2 miljoniem eiro jeb 5,1% lielāki izdevumi vecuma pensijām, kā arī par 46,4 miljoniem eiro jeb 22,4% lielāki slimības pabalsti.

FM atzīmē, ka šogad nepieredzēti augstā inflācija noteica ļoti augstu pensiju indeksācijas koeficientu - 1,2287, tādējādi valsts speciālā budžeta izdevumi vecuma, izdienas, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijām šā gada otrā pusē pieaugs krietni straujāk. Turklāt, lai mazinātu augstās inflācijas negatīvo ietekmi mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām, šogad indeksācija tika veikta divus mēnešus agrāk, nekā ierasts, proti, 1.augustā.

Savukārt iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumu labā izpilde sekmēja pašvaldību budžeta ieņēmumu kāpumu par 264 miljoniem eiro jeb 14,3%, salīdzinot ar 2021.gada astoņiem mēnešiem, kamēr pašvaldību budžeta tēriņi pieauguši par 84 miljoniem eiro jeb 4,6%.

FM pārstāvji norāda, ka pašvaldību budžeta izdevumu pieaugumu galvenokārt ietekmēja pieaugošie izdevumi par energoresursu patēriņu, kas palielināja izdevumus precēm un pakalpojumiem par 76,8 miljoniem eiro jeb 21,8%. Lielāki nekā gadu iepriekš bija izdevumi autoceļu un ielu uzturēšanai, izdevumi par siltumenerģiju un elektroenerģiju, lielāki tēriņi pašvaldībās vērojami arī ēdināšanai un sabiedrisko aktivitāšu īstenošanai.

Savukārt augstās būvniecības izmaksas ir negatīvi ietekmējušas būvniecības apmērus, samazinot kapitālos izdevumus pašvaldību budžetā par 60,3 miljoniem eiro jeb 18,8% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu.

Valsts pamatbudžetā šogad astoņos mēnešos deficīts bija būtiski mazāks nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, ko FM skaidro ar izdevumu sociāla rakstura maksājumiem augsto līmeni pērn. Šogad izdevumi sociāla rakstura maksājumiem ir samazinājušies par 747,8 miljoniem eiro jeb 58,5%. Būtiski mazāku pabalstu līmeni noteica augstais izdevumu apmērs 2021.gada astoņos mēnešos, izmaksājot Covid-19 atbalstu nodarbinātajiem, ģimenēm ar bērniem un senioriem.

Tajā pašā laikā plašo atbalsta pasākumu dēļ pamatbudžeta izdevumi subsīdijām un dotācijām šogad kāpuši gandrīz par trešdaļu, salīdzinot ar 2021.gada astoņiem mēnešiem. Līdzīgi kā pašvaldību budžetā, FM min arī izdevumu pieaugumu precēm un pakalpojumiem, kas bija par 107,3 miljoniem eiro jeb 22,8% lielāki nekā gadu iepriekš, pamatā iepirkuma valsts drošības stiprināšanai un cenu kāpuma visa veida precēm un pakalpojumiem dēļ.

Kopējais apstiprinātais tautsaimniecības atbalsta pasākumu apmērs visiem trim atbalsta veidiem 2022.gadā veido 2,4 miljardus eiro jeb 6,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), no kuriem līdz šā gada 31.augustam izmaksāti 901,4 miljoni eiro jeb 2,3% no IKP.

Līdz šā gada 9.septembrim apstiprinātais atbalsta apmērs Covid-19 krīzes seku mazināšanai 2022.gadā veido 1,5 miljardus eiro jeb 4% no IKP. Līdz šā gada 31.augustam faktiski izlietotā atbalsta apmērs sasniedzis 524,5 miljonu eiro jeb 1,4% no IKP. Ļoti nozīmīgu apmēru izdevumos veido grantu apgrozāmajiem līdzekļiem izmaksas, šogad veicot 6900 maksājumu 4200 saņēmēju. FM prognozē, ka otrajā pusgadā izdevumi tiks veikti galvenokārt nozaru Covid-19 pasākumu finansēšanai, 30.jūnijā noslēdzoties dažādu pabalstu izmaksai.

Energoatbalsta pakete 2021./2022.gada apkures sezonai tika plānota 369 miljonu eiro un tika realizēta 332 miljonu eiro apmērā, tostarp sniedzot atbalstu gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām, kā arī izmaksājot pabalstus neaizsargātām sabiedrības sociālām grupām.

Savukārt 2022./2023.gada apkures sezonas energoatbalsta pakotne, ņemot vērā līdz 27.septembrim pieņemtos Ministru kabineta lēmumus, tiek plānota nedaudz virs miljarda eiro. No tiem 885 miljoni eiro paredzēti mājsaimniecībām un uzņēmumiem elektroenerģijas, centralizētās siltumapgādes izmaksu sadārdzinājuma un dažādu veidu kurināmo iegādes daļējai kompensēšanai, savukārt sociālajos pabalstos plānots izmaksāt 155 miljonus eiro.

Līdz šā gada 9.septembrim piešķirtais finansējums Ukrainas iedzīvotāju atbalstam 2022.gadā ir 72,9 miljoni eiro jeb 0,2% no IKP. Atbilstoši Valsts kases datiem faktiskā izpilde ir 46,8 miljoni eiro. Ukrainas iedzīvotājiem, kuri ieceļojuši Latvijā, tiek sniegta sociālā palīdzība un nodrošināti sociālie pakalpojumi. Tiek segti ēdināšanas un izmitināšanas izdevumi, pašvaldības izmaksā vienreizēju pabalstu krīzes situācijā 272 eiro pilngadīgai personai un 190 eiro par katru bērnu. Tāpat ir veiktas iemaksas starptautiskajās organizācijās humānās un militārās palīdzības sniegšanai Ukrainai, piešķirts finansējums pirmsskolas izglītības pakalpojuma nodrošināšanai bēgļu bērniem, kā arī līdzekļi latviešu valodas kursiem.

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi astoņos mēnešos bija par 941,5 miljoniem eiro jeb 14,6% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā un veidoja 7,4 miljardus eiro. FM skaidro, ka ieņēmumu pieaugumu šogad nozīmīgi ietekmē ekonomiskās aktivitātes uzlabošanās gada sākumā, darba samaksas fonda kāpums, kā arī strauji augošais cenu līmenis visa veida precēm un pakalpojumiem. Šā gada astoņos mēnešos patēriņa cenu līmenis vidēji bija par 15,1% augstāks nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, augustā sasniedzot 21,5%, ko lielā mērā ietekmēja pārtikas, degvielas, gāzes, siltumenerģijas, kā arī elektroenerģijas cenu kāpums.

Tādējādi joprojām augsta izpilde vērojama pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumos, kas šā gada astoņos mēnešos sasniedza 2,2 miljardus eiro, pieaugot par 387,3 miljoniem eiro jeb 20,8%. Taču FM atzīmē, ka vasaras mēnešos PVN ieņēmumu pieauguma temps ik mēnesi palēninās. Divas trešdaļas no PVN ieņēmumiem veidoja tirdzniecības nozares samaksātie nodokļi, kas ir būtiski pieauguši, ņemot vērā patēriņa cenu un iekšējā pieprasījuma pieaugumu.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, mazumtirdzniecības apmēri šogad septiņos mēnešos auguši par 6%. Kopš šā gada marta mazumtirdzniecības apmēri ik mēnesi samazinās, taču joprojām ir lielāki par pērnā gada attiecīgo periodu. Savukārt strauji augošais energoresursu cenu kāpums veicina augstākus samaksātos nodokļus elektroenerģijas, gāzes apgādes un siltumapgādes nozarē.

Darbaspēka nodokļu ieņēmumos vērojams lielākais kāpums, ko pamatā ietekmē darba samaksas fonda pieaugums šā gada septiņos mēnešos par 11,9%. Taču, vērtējot dinamikā no gada sākuma, arī darba samaksas fonda pieauguma temps bremzējas, atzīst FM pārstāvji.

Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas kopbudžetā šā gada astoņos mēnešos pieauga par 493 miljoniem eiro jeb 25,5%, sasniedzot 2,4 miljardus eiro, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumos saņemti 1,4 miljardi eiro, kas bija par 336,3 miljoniem eiro jeb 30,6% vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, šogad pirmajā pusgadā nodokļu ieņēmumus pamatā nodrošināja vidējās darba algas kāpums, kas bija straujāks nekā darba ņēmēju skaita pieaugums. Darba samaksas pieaugumi vērojami apstrādes rūpniecības, veselības, informācijas tehnoloģiju un tirdzniecības nozarēs. Pēc Covid-19 krīzes atgūstas arī izmitināšanas un ēdināšanas, kā arī mākslas un atpūtas nozares, uzrādot strauju nodokļu ieņēmumu pieaugumu.

Savukārt akcīzes nodokļu ieņēmumi šā gada astoņos mēnešos bija 744,1 miljona eiro apmērā, uzrādot pieaugumu vien par 19,9 miljoniem eiro jeb 2,7%, tādējādi akcīzes nodokļu ieņēmumu plāns astoņos mēnešos netika izpildīts par 19,8 miljoniem eiro. Ieņēmumos no naftas produktiem plāns izpildīts 95,6% apmērā, bet alkoholiskajiem dzērieniem - 93% apmērā.

Atbilstoši CSP datiem degvielas mazumtirdzniecības apmēr samazinās ceturto mēnesi pēc kārtas, jūlijā apmēriem krītoties par 8,4%, ko galvenokārt ietekmē augstā bāze pērnajā gadā, kā arī straujais degvielas cenu pieaugums. Augstākais degvielas cenu pieaugums gada laikā tika sasniegts jūnijā (60,3%), savukārt jūlijā tas sāka mazināties (51,5%).

Lai arī šā gada astoņos mēnešos nodokļu ieņēmumi ir pieauguši diezgan strauji, vērojama pieauguma tempu bremzēšanās, atzīst FM pārstāvji un prognozē, ka gada nogalē ekonomiskā aktivitāte būtiski samazināsies, kas ietekmēs arī nodokļu ieņēmumu pieaugumu.

Izvēlies labāko abonēšanas
piedāvājumu tieši tavām vēlmēm