Ņemot vērā ienākumu samazināšanos un esošo ekonomisko situāciju, Latvijas iedzīvotāji pēdējo 12 mēnešu laikā veikuši dažādus taupības pasākumus, no tiem izplatītākie bijuši atlikt apģērbu iegādi un samazināt pamata pārtikas produktu patēriņu.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktā aptauja par mājsaimniecību labklājību šā gada trešajā ceturksnī liecina, ka samazināt tēriņus apģērbu iegādei vai atlikt to pavisam pēdējā gada laikā bijuši spiesti 56% mājsaimniecību. Gada pirmajā ceturksnī par šādu taupības pasākumu bija ziņojuši 66% mājsaimniecību, bet otrajā ceturksnī - 57%.
Ievērojams skaits mājsaimniecību pēdējo 12 mēnešu laikā, lai ietaupītu, samazinājušas pamata pārtikas produktu, piemēram, kartupeļu, maizes, putraimu, olu, piena patēriņu. Par šādu taupības soli bija izšķīrušie 38% mājsaimniecību. Gada pirmajos trīs mēnešos veiktais apsekojums liecināja, ka uz pārtikas produktiem ekonomē 50% mājsaimniecību, bet otrajā ceturksnī to skaits bija sarucis līdz 40%.
Tāpat 22% mājsaimniecība mēģinājušas ietaupīt, atliekot vizīti pie ārsta, jo nevar to atļauties. Gada pirmajā ceturksnī uz līdzīgu rīcību norādīja 32% mājsaimniecību, bet otrajā - 23%.
Turklāt arī gadījumā, ja cilvēki bija apmeklējuši ārstu, piektdaļa mājsaimniecību nevarēja atļauties iegādāties ārsta nozīmētos medikamentus. Pirmajā ceturksnī šīs rādītājs bija 28%, bet otrajā 23%.
Šā gada trešajā ceturksnī vēl piektdaļa mājsaimniecību atzina, ka pēdējā gada laikā ir kavējušas īres vai komunālos maksājumus. Gada pirmajā ceturksnī uz šādu ekonomisko apstākļu radītu soli norādīja 25% mājsaimniecību, bet otrajā - 22%.
Ekonomiskās stabilitātes nodrošināšanai būtiski ir arī mājsaimniecību finanšu uzkrājumi, taču, tāpat kā iepriekš, apmēram četras piektdaļas (81%) mājsaimniecību atzinušas, ka tādu vispār nav. 50% no visām aptaujātajām mājsaimniecībām, kurās šādi uzkrājumi bija, atzina, ka pēdējo 12 mēnešu laikā tie ir samazinājušies. Ja uzkrājumi būtu vienīgais iztikas avots, tad vairāk nekā pusei jeb 53% mājsaimniecību ar tiem pietiktu tikai no viena līdz četriem mēnešiem.
Aptauja rāda, ka ekonomiskās situācijas uzlabošanai mājsaimniecības saņem gan formālo (valsts un pašvaldību), gan neformālo (radi, draugi u.tml.) palīdzību. Palīdzību no valsts un pašvaldībām pēc aptaujas datiem saņēmuši 11% mājsaimniecību (pirmajā ceturksnī - 10%, otrajā ceturksnī - 11%), bet materiālo palīdzību no radiniekiem vai draugiem saņēma 12% mājsaimniecību. Savukārt 5% mājsaimniecību palīdzēja radi vai draugi, kuri dzīvo ārzemēs.
CSP aptaujas laikā, kas sagatavota ar Pasaules Bankas ekspertu atbalstu, vienam no mājsaimniecības locekļiem jautāja par ekonomiskās situācijas izmaiņām mājsaimniecībā pēdējo 12 mēnešu laikā. Šā gada trešajā ceturksnī aptaujā tika iegūta informācija no 3600 mājsaimniecībām.