Tramps, Putins un Ukrainas strupceļš
Krievija noraida ASV un Eiropas drošības garantijas Ukrainai
No otrdienas līdz ceturtdienai Vašingtonā notika Amerikas Savienoto Valstu, Somijas, Francijas, Vācijas, Itālijas, Lielbritānijas un Ukrainas aizsardzības ministriju vadītāju tikšanās.
“Tagad Ukrainas drošības garantiju varianti tiks iesniegti katras valsts attiecīgajiem nacionālās drošības padomniekiem,” teikts ASV militārpersonu paziņojumā, ko citē “Reuters”, atsaucoties uz ASV militārpersonu paziņojumu. Runa ir par valstu militāro iespēju detalizāciju drošības garantiju ietvaros, ko Ukraina varētu saņemt konflikta atrisinājuma gadījumā.
ASV un Eiropas militārie plānotāji darbu pie Ukrainas drošības garantiju detalizācijas uzsāka pēc Donalda Trampa pirmdien Vašingtonas samitā dotā solījuma palīdzēt aizsargāt Ukrainu jebkuras vienošanās par kara izbeigšanu ar Krieviju ietvaros.
Pēc amatpersonu teiktā, ASV un Eiropas plānotājiem būs nepieciešams laiks, lai izstrādātu militāri īstenojamu un Kremlim pieņemamu pasākumu sarakstu.
Viena no iespējām būtu nosūtīt Eiropas karaspēku uz Ukrainu, bet ASV pārņemtu tā vadību un kontroli.
Tikmēr Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs nāca klajā ar jauniem paziņojumiem, noraidot Kremļa piekrišanu NATO karaspēka izvietošanai Ukrainā, lai panāktu miera līguma noslēgšanu:
“Kremlis varētu mēģināt pārliecināt ASV atteikties no drošības garantijām Ukrainai un nosūtīt uz turieni Eiropas karaspēku, pazeminot Ukrainas un Krievijas delegāciju tikšanās līmeni no prezidentiem līdz zemākiem ierēdņiem,
raksta “Bloomberg”, komentējot Krievijas ārlietu ministra Lavrova jaunākos izteikumus.
Pēc Lavrova teiktā, “Kijivas un tās Rietumu partneru rīcība grauj Donalda Trampa centienus atrisināt konfliktu". Runājot par Zelenska vēlmi tikties ar Putinu, tie esot “efekti” “KVN” un “Kvartal 95” stilā.
“Reuters”: “Kļuvušas zināmas Krievijas prasības Ukrainai: Kijivai ir jāatsakās no dalības NATO un Donbasa, Krievija nepiekrīt rietumvalstu karaspēka izvietošanai savā teritorijā.” Saskaņā ar aģentūras sniegto informāciju, “ja Zelenskis no šāda darījuma atteiksies, tad "speciālā militārā operācija” turpināsies”.
“Bloomberg”: “Avots Eiropas diplomātiskajās aprindās apgalvo, ka Lavrova atbilde par Ukrainas drošības garantijām faktiski izjauca Krievijas un Amerikas sarunas.
"Kremlis tagad centīsies pārliecināt Balto namu pārtraukt mēģinājumus nodrošināt Ukrainas drošības garantijas un rosinās zemāka līmeņa tikšanos.”
“Iepriekš Donalds Tramps publiski noraidīja ASV karaspēka nosūtīšanas variantu uz Ukrainu, taču pieļāva citus ASV militārās iejaukšanās variantus. Piemēram, ar ASV Gaisa spēku atbalstu, tostarp piegādājot Ukrainai papildu pretgaisa aizsardzības sistēmas un ieviešot lidojumu aizlieguma zonu virs valsts, ko nodrošinātu ASV iznīcinātāji,” papildina “Reuters”.
Tikmēr arī Donalds Tramps nāca klajā ar kārtējo negaidīto paziņojumu. ASV prezidents atgādināja nedaudz piemirsto tēmu - atļauju Ukrainai veikt triecienus Krievijas teritorijas dziļumā.
Tramps: "Melīgais un pilnīgi nekompetentais Džo Baidens neļāva Ukrainai atbildēt, tikai aizstāvēties. Un kas sanāca? Interesanti laiki priekšā."
Krievijas žurnālists, analītiķis un politiskais komentētājs Dmitrijs Drize: “Mediji ziņo, ka Tramps plāno uz laiku paiet malā un ļaut Kijivai un Maskavai pašām panākt vienošanos. Ņemot vērā iepriekš minēto, 47. ASV prezidenta secinājumi nav īpaši pārsteidzoši. Ir pamatoti uzskatīt, ka miera process atkal nonācis strupceļā. Acīmredzot Vašingtona plāno to virzīt uz priekšu. Bet pirms tam vēlams izlīdzināt karojošo pušu iespējas "kautiņam parkā". Tātad ir arī zināms pamats uzskatīt, ka militārais scenārijs atkal izvirzās priekšplānā. Lielais jautājums ir, cik interesanti ir šie laiki, taču tos noteikti nevar saukt par mierīgiem. Tomēr, ņemot vērā Trampa raksturu, iespējams, viņš nedomāja to, ko iedomājās pārējie.
Savukārt Volodimirs Zelenskis skaidri norādīja, ka personīga Krievijas un Ukrainas prezidentu tikšanās acīmredzot tuvākajā laikā nenotiks. Galvenais jautājums ir drošības garantijas. Kijeva cer saņemt kādu dokumentu septiņu vai desmit dienu laikā. Kas attiecas uz teritorijām, kuras Krievija uzskata par savām, Ukraina to zaudējumu juridiski neatzīst un neatteiksies no teritorijām, kuras pašlaik kontrolē. Citiem vārdiem sakot, karadarbības iesaldēšana šobrīd joprojām ir vienīgais iespējamais kompromiss no Ukrainas puses.”
Bijušais augsta ranga Krievijas diplomāts Boriss Bondarevs: “Trampa diplomātisko iespēju robežas kļūst skaidras - Maskava pretojas viņa Ukrainas plāniem. Šī pretestība ir vairojusi bažas, ka ASV prezidents Tramps un viņa galvenie padomnieki ir pārpratuši galvenos Putina nostājas elementus, kas lielākoties paliek nemainīgi (..) Daži joprojām iedomājas, ka apmaiņā pret zemi Kremlis varētu piekrist drošības garantijām Ukrainai, pieļaut miera uzturētāju klātbūtni vai pat piekrist turpināt apbruņot Kijivu (..) Tā ir fantāzija. Tas nekad nenotiks."
Kremlim lojālais "Telegram" kanāls “Чисто для фиксации”: “Rietumvalstu diskusija par Ukrainas drošības garantijām ir nepieņemama, jo tā balstās uz prezidenta Zelenska ”U24 koncepciju”, saskaņā ar kuru jauna Krievijas uzbrukuma gadījumā valstīm - drošības garantiem ir pienākums 24 stundu laikā nodrošināt Ukrainu ar nepieciešamajiem ieročiem un ieviest bloķējošas sankcijas pret Krieviju. Šādu garantiju konfigurāciju Eiropa nodrošināt nespēj, un tā a priori ir nepieņemama arī Krievijai.”
Savukārt Tramps nevar būt uzticams sarunu vedējs, kur nu vēl mediators, jo viņš ir ekscentrisks politiķis. Tramps vienmēr ieņems tādu nostāju, kas viņam konkrētajā brīdī nodrošinās augstāku citēšanas un popularitātes indeksu.
"Telegram" kanāls “СерпомПо”: “Trampa jaunais optimisma periods par "Peace deal" ar Putinu atdūries pret realitāti un pēc Aļaskas samita atkal ir pārgājis tās “pieņemšanas fāzē” par to, ka "diženais ģeopolitiķis" (Putins) vienkārši vilcina laiku un viņu māna. Citādi grūti izskaidrot Trampa šodienas ierakstus soctīklos. Pirmajā ASV prezidents būtībā dod mājienu, ka Rietumi, ja nu kas, varētu ļaut Ukrainai nopietni uzbrukt Krievijai, nevis tikai aizstāvēties. Un otrajā viņš ievietoja divas fotogrāfijas.
Otrajā foto ASV viceprezidents Ričards Niksons Amerikas Nacionālajā izstādē Maskavas Sokoļņiku parkā 1959. gada 24. jūlijā slaveno "virtuves debašu" laikā par kapitālisma un sociālisma priekšrocībām (pie tipiska vidusmēra amerikāņu virtuves mēbeļu iekārtas parauga) baksta ar pirkstu Padomju Savienības līderim Ņikitam Hruščovam. Pirmajā foto pats Tramps tikšanās laikā Aļaskā baksta ar pirkstu Putinam.
Trampa ieraksts: "Ir ļoti grūti, ja ne neiespējami, uzvarēt karā, neuzbrūkot iebrucējvalstij. Tas ir līdzīgi kā sportā, kad spēcīgai komandai ir lieliska aizsardzība, bet tai nav ļauts spēlēt uzbrukumā. Nav nekādu iespēju uzvarēt! Tas pats attiecas uz Ukrainu un Krieviju. Blēdīgais (melīgais) un ārkārtīgi nekompetentais Džo Baidens neļāva Ukrainai sist pretī, bet tikai aizsargāties. Un kas no tā sanāca?"
Arī šodienas intervijā Tramps teica, ka prezidents Zelenskis cīnās, cik labi vien spēj, bet "tas ir grūts karš", un: "Pēc divām nedēļām mēs zināsim, vai Ukrainā būs miers. Pēc tam mums, iespējams, būs jāmaina taktika."
Vai sarūgtinājuma pilnie ieraksti tiešām ir skaidrojami ar to, ka viņš beidzot izlasīja 2022. gada Stambulas vienošanās tekstu, uz kā pamata viņa “draugs Vladimirs” Aļaskā personīgi solīja viņam parakstīt mieru ar Ukrainu? Vai varbūt viņš to neizlasīja, bet vienkārši paklausījās Lavrova trešdienas un ceturtdienas paziņojumus? Kaut gan Tramps jau tik daudz reižu pēc "Always Chickens Out" ir "dusmojies" uz Putinu, bārstot viņa virzienā komplimentus un ritinot sarkanos paklājus, ka nebrīnīsimies, ja "lielais miera uzturētājs" (Tramps) “pārausies" vēl ne vienu vien reizi.”
