Straujā ekonomiskā lejupslīde Latvijā ir apturēta un jau divus ceturkšņus pēc kārtas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaug, teikts šodien valdībā nolasītajā Ekonomikas ministrijas (EM) ziņojumā par makroekonomisko situāciju valstī.
Šā gada pirmajā ceturksnī IKP izaugsme bija par 0,9%, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, savukārt otrajā ceturksnī - vēl par 0,8%, tomēr 2010.gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2009.gada pirmo pusgadu, IKP līmenis vēl ir par 3,9% zemāks.
Kā galveno ekonomikas atlabšanas avotu šogad un nākošgad EM minēja eksportu. Ziņojumā teikts, ka saistībā ar eksporta iespēju paplašināšanos palielināsies arī starppatēriņa preču imports, bet, iekšējam pieprasījumam saglabājoties relatīvi zemā līmenī, tiks kavēts straujš importa palielinājums. Tāpēc Latvijas preču un pakalpojumu eksporta un importa bilance saglabāsies pozitīva.
Šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2009.gada atbilstošo periodu, eksporta apjomi ir kāpuši par 7,5%, kas liecina, ka ekonomiskās situācijas uzlabojumu pamatā nosaka eksporta apjomu pieaugums un tirgojamo nozaru izaugsme, kas ļauj daļēji kompensēt pagaidām vēl vājo iekšzemes pieprasījumu un uz iekšējo tirgu orientēto pakalpojumu nozaru attīstību.
Tāpat, uzlabojoties situācijai pasaules ekonomikā un palielinoties ārējam pieprasījumam, 2010.gadā aizvien lielāka loma tautsaimniecībā ir tirgojamām nozarēm. Tā, piemēram, šī gada otrajā otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, apstrādes rūpniecība ir pieaugusi par 15,3%, transporta un sakaru nozare - par 2,5%, primārās nozares - par 7,1%.
Ziņojumā uzsvērts, ka eksportu iespēju paplašināšanās, palielinoties ārējam pieprasījumam, un konkurētspējas pieaugums ir pamats tam, ka apstrādes rūpniecībā turpina strauji palielināties ražošanas apjomi. 2010.gada augustā apstrādes rūpniecības produkcijas apjoms bija par 22,1% lielāks nekā 2009.gada augustā. Kopš 2009.gada decembra ik mēnesi nozares ražošanas apjomi ir palielinājušies caurmērā par 2,4%.
Situācija pakāpeniski stabilizējas arī iekšējā tirgū. Šī gada otrajā ceturksnī privātais patēriņš vēl bija par 1,3% zemāks nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā, tomēr, salīdzinot ar 2009.gada beigām, tas ir palielinājies par 1,4% (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem). Par situācijas uzlabošanos liecina arī mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums 2010.gada astoņos mēnešos.
Arī darba tirgū iezīmējas pozitīvas tendences. 2010.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, nodarbināto iedzīvotāju skaits palielinājās par 2,1%, bet ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits - par 1%. Atbilstoši nodarbinātības palielinājumam sarucis bezdarba līmenis, kas 2010.gada otrajā ceturksnī bija samazinājies līdz 19,4%. Kopš 2010.gada marta pakāpeniski mazinās arī reģistrētā bezdarba līmenis, kas septembra beigās bija 14,5%. Reģistrēti bija 165 400 darba meklētāji, kas ir par gandrīz 29 000 mazāk nekā 2010.gada martā.
Tāpat kopš 2009.gada beigām cenas pakāpeniski sāk pieaugt, jo privātais patēriņš vairs nesamazinās un tas nav būtisks faktors, kas noteiktu kopējā cenu līmeņa mazināšanos. Turklāt aizvien būtiskāk kopējo cenu līmeni ietekmē arī ārējie faktori. 2010.gada septembrī, salīdzinot ar 2009.gada decembri, cenas ir pieaugušas par 1,8% un par 0,4% pārsniedz 2009.gada septembra cenu līmeni. Atlikušos gada trijos mēnešos EM neprognozē izteiktas cenu svārstības un inflācijas līmenis būs tuvs sezonai raksturīgām izmaiņām. 2010.gada beigās cenu kopīgais pieaugums būs 1,8 līdz 2% robežās. Tomēr, ņemot vērā cenu samazinājuma tendences 2009.gada otrajā pusē, gada vidējais cenu līmenis 2010.gadā būs par aptuveni 1% zemāks nekā 2009.gadā.
Latvijas ekonomikā 2010.gadā un 2011.gadā vēl nevar rēķināties ar vērā ņemamu iekšējā pieprasījuma pieaugumu, ko noteiks mājsaimniecību augstās parādsaistības un privātā sektora zemais investīciju līmenis, kā arī sabiedriskā pieprasījuma samazinājums nepieciešamās budžeta konsolidācijas dēļ.