Valsts ar Dzīvojamo ēku apsaimniekošanas likumu apsaimniekotājiem ir iedevusi visus iespējamos instrumentus cīņai ar parādniekiem un vairāk iedot nevar, tā biznesa portāla "Nozare.lv" rīkotajā diskusijā par namu apsaimniekošanu un parādiem, atbildot uz apsaimniekotāju teikto, ka viņu rīcībā nav instrumentu cīņai ar parādniekiem, sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša.
Līdz ar to patlaban pastāv nevis likumdošanas, bet dzīvokļu īpašnieku sapratnes un izpratnes problēma, ka komunālo maksājumu rēķini ir jāmaksā, uzsvēra Oša.
"Jebkurā gadījumā apsaimniekošana, izņemot pašvaldību apsaimniekotājus, ir bizness. Ja mēs ejam uz veikalu un ņemam tur preci, tad par to samaksājam. Tomēr ir gadījumi, kad veikalā prece tiek paņemta, par to nesamaksājot - tas ir biznesa risks. Apsaimniekotāju gadījumā šis risks ir ļoti augsts, bet, tāpat kā jebkurā citā biznesā, šis risks ir jāizvērtē. Parādus valsts nevienam un nekad neatmaksās, jo pretējā gadījumā tas būtu ļoti labs signāls, lai visi pārtrauktu jebkādus maksājumus," skaidroja Oša.
Jau ziņots, ka dzīvojamo ēku apsaimniekotāju lielākā problēma ir tā, ka viņu rīcībā nav efektīvu instrumentu, lai cīnītos ar parādniekiem, biznesa portāla "Nozare.lv" rīkotajā diskusijā par parādiem un namu apsaimniekošanu sacīja namu apsaimniekotāja AS "Māju serviss KSA" valdes priekšsēdētāja Baiba Pļaviņa.
"Visi līdz šim izmantotie instrumenti - parādnieku sarakstu izvietošana kāpņu telpās, solījumi neiekasēt soda naudu, parādu piedzinēju iesaistīšana, iesniegumi tiesās, pat karikatūru zīmēšana - izrādījušies bezmērķīgi un nav devuši rezultātu. Ar katru gadu sākt apkures sezonu kļūst arvien grūtāk, jo problēmai nav risinājuma," uzsvēra Pļaviņa.
Oša diskusijā uzsvēra, ka Dzīvojamo ēku pārvaldīšanas likums Saeimā tika pieņemts ar ļoti skaidru definējumu un uzstādījumu - visas obligātās, likumā minētās pārvaldīšanas darbības ir jāpilda dzīvokļu īpašniekiem. Un tikai tās darbības, ko dzīvokļa īpašnieki pilnvaro veikt ēkas pārvaldītāju, veic apsaimniekotājs.
"Likumā ir arī skaidri pateikts, ka dzīvokļu īpašnieku pienākums ir nodrošināt finansējumu, lai nama pārvaldnieks varētu pildīt viņam uzticētās funkcijas. Droši vien, ka komunikācija ar parādnieku un citu dzīvokļu īpašniekiem būtu jāsāk, atgādinot šajā likumā rakstīto," piebilda Oša.
Viņa piekrita, ka dzīvokļu īpašnieki nav tik apzinīgi, lai visi kopā sanāktu un par kaut ko vienotos, tāpēc likumā ir noteikti kvorumi.
"Ir arī cilvēki, kas principiāli neslēdz apsaimniekošanas līgumu. Tomēr likumā ir skaidri pateikts, ka viņam ir jāmaksā arī tad, ja nav noslēgts apsaimniekošanas līgumu. Uzskatu, ka valsts ir iedevusi visus iespējamos instrumentus cīņai ar parādniekiem un vairāk iedot nevaram," piebilda Oša.
Visu diskusiju lasiet biznesa portālā "Nozare.lv" sadaļā "Viedokļi, intervijas".