Policija sargā Latvijas kuģniecību no aizdomīgiem līdzīpašniekiem
Ekonomikas policija aizliegusi reģistrēt izmaiņas Latvijas Kuģniecības (LK) vadītāju sastāvā.
Lai arī lēni, bet tomēr konsekventi virzās izmeklēšana kriminālprocesā par darba pienākumu nolaidīgu pildīšanu, par krāpšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, par ko visu tiek turētas aizdomās LK bijušās amatpersonas. Jaunākais pavērsiens lietas izmeklēšanas gaitā ir Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomikas policijas izmeklētāja R. Kalnača lēmums aizliegt visa veida pārreģistrāciju LK lietā Uzņēmumu reģistrā, kur šis lēmums saņemts izpildei.
R. Kalnača lēmums baltās uz informācijas, ka daļa LK neizdevīgo līgumu par LK kuģu iznomāšanu par likmēm, kas bijušas par 25% zemākas nekā 2003. – 2005. gadā tirgū, slēgti ar Vitol Group uzņēmumiem. Pēc tam šīs grupas uzņēmumi privatizēja lielu daļu no a/s Ventspils nafta (VN) akcijām un pastarpināti ieguva savā īpašumā LK, jo VN pieder liela LK akciju pakete. VN padomē ir ievēlēta LK amatpersonu kriminālprocesā aizdomās turamā persona Oļegs Stepanovs un Vitol grupas pārstāvji, kuri varētu būt saistīti ar O. Stepanovu kopš darījumiem ar LK kuģu nomu. Policijai radās bažas, ka šāda personu grupa var izmantot 8. oltobrī paredzēto akcionāru sapulci vai akcionāru sapulces sasaukšanas faktu, lai nomainītu LK pašreizējo padomi un tālāk valdi ar tādām amatpersonām, kuras izmantotu savu amatu iespējas, lai apgrūtinātu kriminālprocesa tālāko virzīšanu. Līdz ar to tiktu pārkāptas arī pārējo LK akcionāru, tai skaitā Latvijas valsts intereses, jo Latvija Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras personā arī ir nozīmīga LK akcionāre.
Tas pats attiecas uz civilprocesu Lielbritānijā pret O. Stepanovu un vairākām firmām, kuras piedalījušās nelikumīgās darbībās ar LK kuģiem. LK prasa no atbildētājiem 100 miljonu ASV dolāru kompensāciju un, šķiet, ir visai tuvu prasītājam labvēlīgam spriedumam. Arī šajā gadījumā atbildētāji varētu glābties, ja LK pārņemtu tādi vadītāji, kas LK prasību atsauktu (grozītu, novilcinātu tālākās darbības sprieduma izpildei u.tml.)
Šādu mērķu sasniegšanai atbilstoši bija VN piedāvātie grozījumi LK statūtos, samazinot padomes locekļu skaitu tādā veidā, ka padomes locekļa vietas iegūšanai vairs nepietiktu akciju ne Latvijas valstij, ne citiem akcionāriem. Šādi statūtu grozījumi dotu VN jeb Vitol neproporcionāli lielu ietekmi apmēram tāpat, kā Saeimā iekļūtu tikai pāris partijas, ja ievēlēšanas kvota tiktu paaugstināta virs 10% no vēlēšanās saņemto balsu kopskaita.
Pirmais uz piedāvātajiem LK statūtu grozījumiem reaģēta labklājības ministrs Uldis Augulis, kura pārziņā ir arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. Viņš norādīja, ka valsts pārstāvja vietu LK padomē garantē LK privatizācijas noteikumi. Arī LK valde atzina piedāvāto LK statūtu grozījumu neatbilstību LK privatizācijas noteikumiem un izlēma atlikt LK akcionāru sapulci no 8. oktobra uz 17. decembri. Šāds lēmums, savukārt, izraisīja VN neapmierinātību, bet VN neapmierinātība – LK valdes bažas, ka cīņa par tiesībām pārvaldīt LK varētu notikt tāpat, kā par tiesībām pārvaldīt Ventspils ostas uzņēmumu Ventbunkers savā starpā cīnās VN padomes locekļi O. Stepanovs un Rudolfs Meroni. Proti, abas puses ir nolīgušas apsardzes firmas, kas pārmaiņus padzen viena otru no Ventbunkera biroja ēkas. LK valde parādīja, ka tā ir gatava arī šādām cīņām un 8. oktobrī apjoza savu Rīgas biroju ar žogu un apsardzes firmas Pentano automašīnām. Šāda fiziskās apsardzes un Ekonomikas policijas lēmuma aizsardzībā LK veiksmīgi pārlaida piektdienu un samulsināja VN un Vitol vadītājus. „Pašlaik mums ir pārdomu laiks,” jau šodien (pirmdien) Neatkarīgajai teica VN preses pārstāve Zane Bojāre.