Šodien Māris Gailis Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātai iesniedza pierādījumus un pieteikumu pret Latvijas kuģniecību par zaudējumu nodrošināšanu 2,8 milj. latu apmērā.
Kā zināms, Latvijas kuģniecība pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem jau 3. reizi tiesā prasa apķīlāt vairāku bijušo uzņēmuma padomes un valdes locekļu, tostarp bijušā padomes priekšsēdētāja M.Gaiļa, nekustamos īpašumus, uzņēmumu kapitāldaļas, kustamo mantu, kā arī naudas līdzekļus. M.Gailis izvirzītos pārmetumus pilnībā noraida, par ko tiesā ir iesniedzis pierādījumus un zaudējumu nodrošinājuma pieteikumu, uzskatot, ka saskaņā ar demokrātisko valstu tiesu praksi arī prasības uzturētājam - Latvijas Kuģniecībai ir jāuzņemas finansiāla atbildība par savu rīcību un jāiemaksā depozītā atbilstoša naudas summa, kas nodrošinātu pirms tiesas galīgā lēmuma ar mantas un naudas apķīlāšanu radīto zaudējumu kompensēšanu nākotnē.
„Ņemot vērā, ka tiesa jau 2 reizes ir nolēmusi, ka nav pamata uzlikt man prasības nodrošinājumu, bet Latvijas kuģniecība to mērķtiecīgi cenšas panākt, man nebija citas izvēles, kā lūgt tiesai mani pasargāt no finansiālās izrēķināšanās un uzlikt Latvijas kuģniecībai pienākumu deponēt līdzekļus, būt reāli atbildīgiem par savu rīcību. Šobrīd mans īpašums un naudas līdzekļi nav apķīlāti kā prasības nodrošinājums, tomēr, ja tiesa nolems to piemērot, iespējams, kādā brīdī vairs nevarēšu pildīt savas saistības un man nāksies ciest ievērojamus finansiālus zaudējumus, neskatoties uz to, kāds būs tiesvedības galīgais lēmums. Manu rīcību vislabāk sapratīs tie, ar kuriem konkurenti un politiskie oponenti ir mēģinājuši izrēķināties līdzīgā veidā. Paldies dievam, demokrātisko valstu tiesu prakse neļauj tik vieglprātīgi spēlēties ar citu cilvēku dzīvi, un prasībai ir jābūt pamatotai ne tikai pēc būtības, bet ir jānodrošina arī potenciāli radītie zaudējumi,” uzsver bijušais Latvijas kuģniecības padomes priekšsēdētājs Māris Gailis.
Pieteikuma par zaudējumu nodrošināšanu būtība šajā gadījumā ir vienkārša – tā mērķis ir pasargāt personu no pilnīgas finansiālas iznīcināšanas, pirms konkrētajā lietā vispār ir stājies spēkā galīgais tiesas lēmums. Demokrātisko valstu tiesu prakse nosaka - ja prasības uzturētājs lūdz tiesu piemērot prasības nodrošināšanu, tad tam ir jābūt gatavam, ka adekvāta summa kā potenciālo zaudējumu nodrošinājums var tikt prasīta arī no viņa. Tādējādi tiek saglabātas personas tiesības uz taisnīgu tiesu un iespēju saņemt arī finansiālu kompensāciju, ja tiesa pēc vairākus gadus ilgušās tiesvedības lemj prasības uzturētājam par sliktu. Ja prasības nodrošinājums tiek uzlikts tikai vienpusēji, piemēram, ja tikai personai tiesa apķīlā tās īpašumus un uz nezināmu laiku ir iesaldēti visi faktiskie ienākumi, tad vienā brīdī tā vairs nespēs pildīt savas saistības, piemēram, pret banku. Šajā brīdī banka, aizstāvot savas intereses, var atsavināt īpašumus un pārdot tos paātrinātā kārtā zem tirgus vērtības. Tādējādi persona, kuras īpašumi ir apķīlāti kā prasības nodrošinājums, var ciest ievērojamums finansiālus zaudējumus, kaut gan tiesas gala lēmums tai var būt labvēlīgs.
„Mans pieteikums ir saprātīgi domājoša cilvēka loģisks solis. Uzskatu, ka Latvijas kuģniecības apsūdzības un prasības apķīlāt manus īpašumus un naudas līdzekļus ir absolūti nepamatotas. Savas darbības laikā, vadot Latvijas kuģniecības padomi, esmu strādājis pēc labākās sirdsapziņas un atbilstoši pastāvošajai likumdošanai kā rūpīgs un kārtīgs saimnieks. Paralēli pieteikumam par zaudējumu nodrošināšanu, esmu tiesai iesniedzis arī argumentētu un detalizētu rakstisku paskaidrojumu, kas pastāvošajā tiesvedībā atspēko Latvijas kuģniecības apsūdzības,” piebilst M.Gailis.
Par Latvijas kuģniecības prasības būtību
• 2011. gada 16. martā Latvijas kuģniecība Rīgas apgabaltiesā iesniedza prasības pieteikumu par nodarīto zaudējumu piedziņu Ls 9,88 milj. apmērā no 15 uzņēmuma bijušajiem padomes un valdes locekļiem.
• 2011. gada 24. maijā Latvijas kuģniecība Rīgas apgabaltiesas Civillietu kolēģijai iesniedza prasības pieteikumu par prasības nodrošināšanu un lūdza tiesu kuģniecībai vien zināmu iemeslu dēļ apķīlāt mantu un naudas līdzekļus tikai 7 no 15 līdzatbildētājiem. Turklāt tiesai tiek lūgts nodrošināt prasību 3 miljonu latu apmērā, bet Ls 6,88 miljoni paliek nenodrošināti.
• 2011. gada 27. maijā ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesneses lēmumu Latvijas kuģniecības pieteikums par prasības nodrošināšanu tiek noraidīts.
• 2011. gada 7. jūnijā Rīgas apgabaltiesā saņemta Latvijas kuģniecības blakussūdzība par 2011. gada 27. maija Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas lēmumu.
• 2011. gada 17. novembrī Rīgas apgabaltiesas Civillietu kolēģija atkārtoti noraida Latvijas kuģniecības prasību, par ko kuģniecība atkal ir iesniegusi blakus sūdzību.