Šā gada deviņos mēnešos dažādās apmācības aktivitātēs Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) iesaistījušies 79 298 bezdarbnieki.
Ar NVA un Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu no visiem šiem cilvēkiem konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos iesaistīts 38 431 bezdarbnieks un darba meklētājs, neformālo izglītību ieguvuši vai turpina mācības 27 263 bezdarbnieki un darba meklētāji, profesionālo izglītību, tostarp praktisko apmācību pie darba devēja un augstāko izglītību, ieguvuši vai iegūst 7707 NVA reģistrētie bezdarbnieki, bet profesionālajā apmācībā ar kuponu sistēmu nepilnu darba laiku strādājošajiem un mūžizglītības pasākumos nodarbinātām personām iesaistīti 5897 cilvēki.
Darba tirgū aktuālo profesiju un pamata prasmju sarakstu NVA profesionālās un neformālās apmācības organizēšanai apstiprina Labklājības ministrijas ekspertu komisija, balstoties uz darba devēju aptaujas rezultātiem par darba tirgū pieprasītākajām profesijām. Lai noteiktu apmācību jomas 2010.gadam, tika veikta profesiju pieprasījuma un piedāvājuma analīze, veicot brīvo darba vietu analīzi valstī, izvērtējot nozaru attīstības tendences, nosakot to prognozējamo ieguldījumu nodarbinātības attīstībā, izvērtējot darbā iekārtošanās firmu un interneta portālu, Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras prognozes par īstermiņa pieprasījumu, analizējot NVA statistikas datus, Ekonomikas ministrijas vidējā termiņa pieprasījuma prognozes, ārējo ekspertu prognozes un bezdarbnieku skaitu un profilu profesiju sadalījumā.
NVA direktore Baiba Paševica skaidro, ka, organizējot apmācības, prioritāte ir sadarbība ar darba devējiem, pirmkārt, lai pēc iespējas precīzāk spētu noteikt darbaspēka pieprasījumu darba tirgū, un, otrkārt, nodrošinot individuālu pieeju, palīdzēt apmācīt darba devējiem nepieciešamos speciālistus. Paševica ir gandarīta par līdzšinējo veiksmīgo sadarbību un aicina darba devējus vēl aktīvāk izmantot NVA iespējas sev vajadzīgo darbinieku apmācībā.
Paševica papildina, ka darba tirgus pieprasa kompetentus darbiniekus, gatavus vienlaicīgi veikt vairāku amatu pienākumus, tāpēc papildus profesijai darbiniekam būtu jāpārvalda arī citas prasmes. Šī iemesla dēļ apmācību programmas orientētas uz prasmju un kompetenču apguvi, kas nepieciešamas ikdienas darba veikšanai, piemēram, kompetences biznesa attīstībai, nevalstisko organizāciju izveides un vadīšanas prasmes, informācijas organizēšanas, analizēšanas prasmes, labas latviešu valodas un svešvalodu zināšanas, datorprogrammu pārzināšana, sociālās tīklošanas, projektu pieteikumu sagatavošanas un vadīšanas, kā arī citas prasmes.
Savukārt no bezdarbnieku puses profesionālās apmācības un neformālās izglītības programmas vienmēr bijušas ļoti pieprasītas. Pēc Paševicas domām, svarīgi ir arī tas, ka salīdzinoši liels skaits bezdarbnieku pēc tam iekārtojas darbā. Patlaban tie ir gandrīz 20% no profesionālās un neformālās apmācības beidzējiem, kas spēj iegūt darbu sešu mēnešu laikā. Turklāt daudziem bezdarbniekiem un it īpaši jauniešiem, kuriem nav profesijas, NVA piedāvātā profesionālā apmācība ir praktiski vienīgā iespēja salīdzinoši īsā laika periodā bez maksas iegūt arodu, stāsta NVA direktore.