Pēdējo piecu gadu laikā Latvijas plānošanas reģionos visvairāk iedzīvotāju skaits saruka Latgalē, neliels pieaugums bija tikai Rīgas reģionā, kas ir arī apdzīvotākais Latvijas reģions – tajā mīt 48,6% no visiem valsts iedzīvotājiem, liecina reģionālās attīstības pārskats par pagājušo gadu.
Šī gada sākumā Latvijas iedzīvotāju skaits bija 2,25 miljoni cilvēku un gandrīz puse no visiem iedzīvotājiem – 48,6 % - dzīvoja Rīgas reģionā.
Iedzīvotāju skaits Latgalē bija 15,2% no visiem valsts iedzīvotājiem, Kurzemē – 13,3%, Zemgales reģionā - 12,5%, bet Vidzemes reģionā tas bija vismazākais – 10,4%.
Rīgas reģiona lielo īpatsvaru valsts iedzīvotāju kopskaitā noteica galvaspilsēta – šī gada sākumā Rīgā dzīvoja 31,5 % no valsts iedzīvotāju kopskaita
un 64,5% no Rīgas reģiona iedzīvotāju kopskaita. Lielāks iedzīvotāju īpatsvars Eiropas valstu galvaspilsētās ir tikai Reikjavīkā - apmēram 40%, norāda ministrija.
No 2005. līdz 2010. gada sākumam Rīgas reģiona iedzīvotāju īpatsvars palielinājās par 1,2 procentpunktiem. Tikmēr Latgales reģiona iedzīvotāju skaita īpatsvars samazinājās par 0,7, Vidzemes reģiona – par 0,3, bet Kurzemes un Zemgales reģiona – par 0,1 procentpunktu katrā.
2010. gada sākumā Latvijā iedzīvotāju blīvums bija vidēji 34,9 cilvēki uz kvadrātkilometru. Lielākais iedzīvotāju blīvums ir Rīgas reģionā – 105,4 cilvēki uz kvadrātmetru, kas ir trīs reizes lielāks nekā vidējais blīvums valstī un gandrīz septiņas reizes lielāks nekā Vidzemes reģionā, kur uz vienu kvadrātkilometru ir 15,3 cilvēki. Kurzemes, Zemgales un Latgales reģionā iedzīvotāju blīvums ir samērā līdzīgs – 22 līdz 26 cilvēkiem uz kvadrātkilometru.
Pēdējo piecu gadu laikā visvairāk saruka Latgales iedzīvotāju skaits – par 24 400 cilvēkiem. Rīgas reģionā iedzīvotāju skaits pat nedaudz – par 2100 – pieauga, bet pārējos reģionos samazinājās: Vidzemē – par 11 400, Kurzemē – par 10 400 un Zemgalē – par 7700 cilvēkiem.
Arī procentuāli Latgalē bija lielākais iedzīvotāju skaita samazinājums – pēdējo piecu gadu laikā tas saruka par 6,4%. Vidzemes reģionā iedzīvotāju skaits samazinājās par 4,6%, Kurzemes reģionā – par 3,2% un Zemgales reģionā – par 2,7%. Rīgas reģionā pieaugums bija 0,3%.