Neskatoties uz to, ka Finanšu ministrija šodien izplatījusi paziņojumu, ka SIA "Latvijas Garantiju aģentūra" (LGA) vairs nesniegs atbalstu grūtībās nonākušajiem uzņēmumiem, ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) pauž pretēju viedokli, sakot, ka LGA turpinās sniegt atbalstu uzņēmējiem.
Ar savas preses sekretāra Sandra Sabajeva starpniecību Kampars biznesa portālam "Nozare.lv" norādīja, ka LGA turpinās sniegt atbalstu uzņēmējiem garantiju veidā gan investīciju aizdevumiem, gan apgrozāmā kapitāla aizdevumiem, gan arī apdrošinās eksporta debitoru riskus, neskatoties uz to, ka EK ir paudusi viedokli, ka garantijas, kas izsniegtas komersantiem, kuri nonākuši grūtībās pēc 2008.gada 1.jūlija, ir izsniegtas neatbilstoši Eiropas Savienības fondu tiesiskajam regulējumam.
Viņš pauž neizpratni par šādu EK nostāju un uzsver, ka LGA izsniegtās garantijas ir spēkā un to darbību EK viedoklis neietekmēs.
Šāda veida garantijas ir izsniegtas 57 uzņēmumiem 20 miljonu latu vērtībā.
Kā skaidro Kampars, LGA krīzes laikā sniedza galvojumus uzņēmumiem pamatsummas atmaksas atlikšanai, kā arī tiem uzņēmumiem, kuri bija nonākuši grūtībās. "Rezultātā daudzi uzņēmumi tika paglābti no maksātnespējas, tie varēja turpināt savu darbību, saglabājot jau iekarotos eksporta tirgus un simtiem darba vietu," pārliecināts ir ministrs.
Līdz ar to Kampars uzskata, ka Ekonomikas ministrija ir rīkojusies atbilstoši situācijai un saskaņā ar Eiropas Savienības dalībvalstīs apstiprināto kopīgo rīcības plānu krīzes mazināšanai, kurā tika ietverts arī plašs pasākumu kopums uzņēmējdarbības atbalstam.
Tāpat viņš norāda, ka Ekonomikas ministrija kopīgi ar LGA turpina strādāt pie jauniem atbalsta instrumentiem uzņēmējiem, kurus valsts atbalsta veidā piedāvās komersantiem. Iecerēts, ka uzņēmējiem tiks piedāvātas garantijas mikrokredītu izsniegšanas veicināšanai, garantijas izejvielu iegādei, kā arī garantijas daudzdzīvokļu māju siltināšanai.
LGA apmaksātais kapitāls ir 79 miljoni latu, aktīvo kredītu garantiju apjoms ir 61,1 miljons latu, bet eksporta kredītu garantiju apjoms ir 1,4 miljoni latu.
Kā ziņots, ņemot vērā ierobežotos valsts budžeta resursus, kā arī to, ka ir vērojamas ekonomiskās situācijas uzlabošanās pazīmes, turpmāk LGA vairs nesniegs atbalstu grūtībās nonākušajiem uzņēmumiem, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā.
Ekonomiskās un finanšu krīzes rezultātā ļoti daudz uzņēmumu nonāca grūtībās, bet LGA sniegtās garantijas ļāva tiem turpināt darbību, pārstrukturēt to, sniedza iespēju meklēt jaunus produkcijas noieta tirgus.
Līdz 1.augustam vairāk nekā 20 uzņēmumi, kas bija nonākuši grūtībās, ir saņēmuši LGA sniegto atbalstu vairāk nekā sešu miljonu latu apmērā.
Lai gan par sniegto atbalstu Latvijas pusei nav izdevies vienoties ar EK, Finanšu ministrija uzsver, ka tas neietekmēs uzņēmumus, kas bija nonākuši grūtībās un saņēmuši "Latvijas Garantiju aģentūras" sniegtās garantijas.
LETA jau ziņoja, ka Latvija ir piekāpusies EK viedoklim, ka garantijas, kas izsniegtas komersantiem, kuri nonākuši grūtībās pēc 2008.gada 1.jūlija, ir izsniegtas neatbilstoši Eiropas Savienības fondu tiesiskajam regulējumam.
Jaunu nacionālo pozīciju šim jautājumam šodien izskatīs valdība. Atbalstu uzņēmējiem nodrošina LGA un finansējuma palielināšanu līdz šim tā arī nav izdevies saskaņot ar EK.
LETA jau ziņoja, ka pagājušajā nedēļā Briselē bez rezultātiem noslēdzās Latvijas un Eiropas Komisijas (EK) augsta līmeņa pārstāvju sarunas, kurās Latvija mēģināja panākt EK akceptu SIA "Latvijas Garantiju aģentūra" veiktajiem atbalsta pasākumiem uzņēmējiem.
2009.gada 30.oktobrī Finanšu ministrija nosūtīja EK grozījumus darbības programmā "Uzņēmējdarbība un inovācijas", cita starpā paredzot finansējuma palielinājumu aktivitātē "Garantijas komersantu konkurētspējas uzlabošanai" no 20 miljoniem latu līdz 60,5 miljoniem latu.
Finansējums patlaban jau ir nodots "Latvijas Garantiju aģentūras" rīcībā, tomēr, ja EK neatzīs šādu Latvijas veikto atbalsta pasākumu, izdalītos līdzekļus valsts nevarēs pieprasīt kā atmaksu no EK un tie būs jāsedz no pašu budžeta.