Valsts fondēto pensiju likuma grozījumi paredz, ka no 2020. gada iedzīvotāji varēs mantot otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu.
Cilvēkam, kas varēs mantot sava mirušā radinieka uzkrāto otrā līmeņa pensiju kapitālu, tas nenoliedzami būs ieguvums - neatkarīgi, vai pensiju uzkrājumu saņems kā mantojumu naudā vai pieskaitīs viņa pensiju kapitālam. Taču visai strīdīgs ir jautājums par šī lēmuma ietekmi uz pensiju sistēmu un budžetu, īpaši, ņemot vērā iedzīvotāju iespējamo izvēli, kas, visticamāk, noslieksies par labu naudas mantošanas izvēlei, nevis uzkrāto līdzekļu saglabāšanai pensiju sistēmā. Ekonomikas un pensiju jomas eksperti ir piesardzīgi savos vērtējumos, norādot, ka atšķirībā no trešā pensiju līmeņa, kas ir privāts uzkrājums vecumdienām, otrais pensiju līmenis ir maksājumi sociālajā budžetā no iedzīvotāju veiktajām sociālajām iemaksām.
Uzkrājumi, kurus veido mirušo otrā pensiju līmeņa dalībnieku veiktās iemaksas, pašlaik nonāk pensiju speciālajā budžetā.
Latvijā darbojas trīs līmeņu pensiju sistēma - pirmais pensiju līmenis, kas veidojas no sociālās apdrošināšanas iemaksām jeb tā sauktā paaudžu solidaritātes shēma, otrais pensiju līmenis - valsts obligātā fondētā pensiju shēma un brīvprātīgā pensiju sistēma jeb trešais pensiju līmenis. Pensiju sistēma Latvijā tika veidota, paredzot mirušo personu - 1. un 2. pensiju līmeņa dalībnieku - uzkrāto pensiju kapitālu apvienošanu solidaritātes shēmā un to novirzot visu pensiju izmaksu finansēšanai. Turklāt, ieviešot otro pensiju līmeni, obligāto iemaksu likme, kas veido pensijas kapitālu (20 procenti no sociālajām iemaksām), tika pārdalīta starp abiem pensiju līmeņiem. Pašlaik seši procenti nonāk tieši otrajā pensiju līmenī.
Uzkrājumi, kurus veido mirušo otrā pensiju līmeņa dalībnieku veiktās iemaksas, pašlaik nonāk pensiju speciālajā budžetā un, kā norāda Labklājības ministrija, veicina pirmā pensiju līmeņa finanšu ilgtspēju. 2017. gadā pirms pensijas vecuma sasniegšanas nomira 5152 otrā pensiju līmeņa dalībnieki. To kopējais uzkrājums, kas tika ieskaitīts speciālajā budžetā, bija 8,3 miljoni eiro. Latvijas Komercbanku asociācijas aplēses liecina, ka 2018. gadā 2. pensiju līmenī bija 1,2 miljoni iedzīvotāju, gada laikā sistēmai pievienojās 15 000, bet izstājās (vai izstāsies) 18 053 cilvēki, no tiem 12 704 pensionējas, bet 5349 nāves gadījumu dēļ. 2020. gadā, kad jāstājas spēkā nupat Saeimas apstiprinātajiem grozījumiem, saistībā ar priekšlaicīgiem nāves gadījumiem izmaksu apjoms, uz ko varēs pretendēt mirušā 2. pensiju līmeņa dalībnieka mantinieki, būs kopumā 8,6 miljoni eiro, bet turpmākajos gados tas pieaugs līdz pat 17,5 miljoniem eiro.
Šī ir summa, ar ko jārēķinās sociālajam budžetam - ja mantinieki izmantos iespēju saņemt šo naudu kā mantojumu, nevis atstāt sistēmā, pievienojot savai pensijai, pensiju speciālā budžeta ieņēmumi samazinās. Pašlaik nav iespējams novērtēt, kāda būs iedzīvotāju rīcība. Valsts fondēto pensiju likuma grozījumi paredz, ka 2. pensiju līmeņa dalībnieks varēs izvēlēties, kā tiks izmantots viņa uzkrātais kapitāls gadījumā, ja persona nomirs pirms vecuma pensijas sasniegšanas. Likumdevējs noteicis faktiski divas iespējas: dalībnieks savu uzkrāto kapitālu viņa nāves gadījumā varēs atstāt mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā vai arī pieskaitīt citas personas pensiju kapitālam. Vairāki pensiju jomas eksperti norādījuši, ka no pensiju sistēmas ilgtspējas viedokļa, protams, ir atbalstāma iespēja, ka mantotais uzkrājums paliek pensiju sistēmā un dod pienesumu mantinieka nākotnes pensijai.
Savukārt 2. pensiju līmeņa mantošanas idejas aizstāvji uzsver, ka šāda iespēja rosinās veikt sociālās iemaksas un tā būšot motivācija regulāri interesēties par saviem pensiju uzkrājumiem un veikto sociālo iemaksu apmēru. Ja izdotos palielināt sociālo iemaksu veicēju skaitu vismaz viena procenta apmērā, tas nosegtu zudumus sociālajam budžetam.