Teju puse iedzīvotāju ar grūtībām sedz mājsaimniecības izdevumus

2017. gadā 43,6 % mājsaimniecību savus ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām, kas ir par 1,5 procentpunktiem vairāk nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vairāk nekā puse (51,2 %) mājsaimniecību savus ikdienas izdevumus sedza ar nelielām grūtībām vai samērā viegli, kas ir par 1,6 procentpunktiem mazāk nekā 2016. gadā. Savukārt to mājsaimniecību īpatsvars, kuri ikdienas izdevumus sedz viegli vai ļoti viegli, saglabājās gandrīz nemainīgs - 5,1 % 2016. gadā un 5,3 % 2017. gadā.

Kurzemē joprojām saglabājās visaugtākais mājsaimniecību īpatsvars ar pozitīvu vērtējumu savām iespējām segt nepieciešamos ikdienas izdevumus - 7 % kurzemnieku sedz izdevumus viegli vai ļoti viegli (7,8 % - 2016. gadā). Rīgā šis rādītājs bija 6.7 %. Savukārt pesimistiskākais vērtējums savām iespējām segt ikdienas izdevumus ir Latgalē un Zemgalē, kur vairāk nekā puse (attiecīgi - 55,2 % un 54,6 %) mājsaimniecību norādīja, ka ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām vai ar lielām grūtībām.

Vislielākās grūtības segt ikdienas izdevumus bija mājsaimniecībām, kurās dzīvo viena persona vecumā no 65 gadiem, mājsaimniecībām, kurās dzīvo viens pieaugušais ar bērniem, kā arī pāriem ar trim un vairāk bērniem. 63,2 % mājsaimniecību, kurās dzīvoja viena persona vecumā no 65 gadiem, un 49,3 % mājsaimniecību ar vienu pieaugušo un bērniem atzina, ka ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām vai ar lielām grūtībām.

2017. gadā Latvijas iedzīvotāji norādīja, ka viena mājsaimniecības locekļa uzturēšanai būtu nepieciešami vismaz 509 eiro mēnesī. Tas bija gandrīz tikpat cik 2016. gadā, kad Latvijas iedzīvotāji norādīja, ka viena mājsaimniecības locekļa uzturēšanai būtu nepieciešami vismaz 510 eiro mēnesī, bet to rīcībā esošie ienākumi veidoja 85,7 % no šīs summas, sasniedzot 437 eiro mēnesī uz vienu mājsaimniecības locekli.

2016. gadā mājsaimniecībām ar zemākiem ienākumiem (1. un 2. kvintiļu grupa) visbiežāk trūka līdzekļu ikdienas izdevumu segšanai, un tās nosauca ievērojami pieticīgākas summas, kas būtu nepieciešamas ikdienas izdevumu segšanai. 1. kvintiļu grupas mājsaimniecības norādīja, ka viena mājsaimniecības locekļa uzturēšanai būtu nepieciešami vismaz 359 eiro mēnesī, 2. kvintiļu grupas mājsaimniecības - 436 eiro mēnesī. Tomēr šo mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi ievērojami atpalika no minimālās nepieciešamās summas. 1. kvintiļu grupas mājsaimniecībām rīcībā esošie ienākumi veidoja tikai 42,9 % no minimālās summas ikdienas izdevumu segšanai, sasniedzot 154 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. 2. kvintiļu grupas mājsaimniecībām situācija bija nedaudz labāka. To rīcībā esošie ienākumi sasniedza 61 % no minimālās summas ikdienas izdevumu segšanai, sasniedzot 266 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī

2017. gadā 68,3 % trūcīgāko (1. kvintiļu grupas) mājsaimniecību ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. Turīgāko mājsaimniecību vidū (5. kvintiļu grupā) šāds īpatsvars bija ievērojami mazāks - 13,4 %. Turklāt, salīdzinot ar zemāko kvintiļu grupu mājsaimniecībām, 5. kvintiļu grupas mājsaimniecības nosauca ievērojami augstāku summu ikdienas izdevumu segšanai - vismaz 711 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.

F64

Iedzīvotāju viedoklis par nepieciešamajiem līdzekļiem ikdienas izdevumu segšanai un dati par mājsaimniecību rīcībā esošiem ienākumiem iegūti CSP 2017. gada ienākumu un dzīves apstākļu (EU-SILC - EU Statistics on Income and Living Conditions) apsekojumā. Apsekojumā aptaujāti 6 tūkstoši mājsaimniecību un intervēti 11,3 tūkstoši respondentu vecumā no 16 gadiem. Datus par 2017. gada mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem iegūs Ienākumu un dzīves apstākļu apsekojumā no 2018. gada marta līdz jūnijam. CSP pateicas iedzīvotājiem, kuri jau piedalījās aptaujā un no 1. līdz 14. februārim aizpildīja anketu internetā. Apsekojuma anketu internetā aizpildīja 14 % uzrunāto respondentu.

Plašāka informācija par mājokļa apstākļiem ir pieejama CSP vietnē sadaļā „Iedzīvotāju ieņēmumi”, „Monetārā nabadzība un ienākumu nevienlīdzība”. Jaunākie dati publicēti CSP datubāzē sadaļā „Materiālā nenodrošinātība”.

Metodoloģiskie skaidrojumi

Mājsaimniecība ir vairākas personas, kuras dzīvo vienā mājoklī un kopīgi sedz mājsaimniecības izdevumus, vai viena persona, kura saimnieko atsevišķi. Pēc CSP datiem 2016. gadā vidēji vienā mājsaimniecībā bija 2,4 personas.

Rīcībā esošie (neto) ienākumi - naudas ienākumi no algota darba; naudas izteiksmē pārrēķinātais darba ņēmēja natūrā gūtais ienākums, izmantojot firmas vai dienesta auto privātām vajadzībām; ienākumi vai zaudējumi, kas gūti no pašnodarbinātības; saņemtās pensijas un pabalsti; regulāra naudas palīdzība no citām mājsaimniecībām; peļņa no noguldījumu procentiem, dividendēm, akcijām; ienākumi, ko saņēmuši bērni līdz 16 gadiem; ienākumi no īpašuma izīrēšanas; saņemtā summa no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) par ienākuma nodokļa pārmaksu (par saimnieciskās darbības veikšanu, attaisnotajiem izdevumiem - izglītību, ārstniecību u.tml.).

Kvintiļu grupa ir viena piektā daļa (20 %) no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošā ienākuma uz vienu mājsaimniecības locekli. Zemākā (pirmā) kvintile ietver piekto daļu mājsaimniecību ar viszemākajiem ienākumiem, bet augstākā (piektā) - piektdaļu mājsaimniecību ar visaugstākajiem ienākumiem.