Jūnijā slēgs visus "Prisma" veikalus Latvijā

© Lauris Vīksne/ F64 Photo Agency

Koncerns "Suomen Osuuskauppojen Keskuskunta" (SOK) nolēmis izbeigt "Prisma" lielveikalu darbību Latvijā un Lietuvā, jūnijā slēdzot visus veikalus abās valstīs, pavēstīja koncerna pārstāvji.

Kompānijā norādīja, ka komercdarbību iecerēts izbeigt kontrolētā veidā, un procedūra sāksies maija sākumā ar izpārdošanām. "Prisma" pildīs saistības pret piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem.

"Šā gada sākumā mēs sākām atjaunot starptautiskās komercdarbības stratēģiju. Šajā procesā mēs nonācām pie secinājuma, ka mūsu "Prisma" veikalu tirgus daļa Latvijā un Lietuvā nav pietiekoši liela, lai spētu veikt ienesīgu uzņēmējdarbību tuvākajā nākotnē, un pietiekoša papildu apmēra iegūšana organiskas izaugsmes ceļā būtu ļoti grūta tuvāko gadu laikā," sacīja SOK izpildu viceprezidents Jorma Vehvileinens.

Lauris Vīksne/ F64 Photo Agency

Pēc viņa teiktā, mazumtirgotāji Latvijā un Lietuvā ir veikuši lielus ieguldījumus iepriekšējos gados, līdz ar to mazumtirdzniecības veikalu kvadrātmetri ir samērā plaši salīdzinājumā ar iedzīvotāju skaitu un patērētāju pirktspēju. Tāpat "Prisma" veikala izmantošanas aizliegšana Rīgā, Deglava ielā un priekšlaicīga nomas līguma izbeigšana ir būtiski pavājinājusi "Prisma" darbību Latvijā.

Vienlaikus SOK plāno turpināt darbu Igaunijā, kur ir astoņi "Prisma" veikali, un Sanktpēterburgā, kur ir 16 "Prisma" veikali. SOK mērķis ir palielināt tirgus daļu un veikalu skaitu abās valstīs.

Jau ziņots, ka SOK ir trīs "Prisma" veikali Latvijā un četri - Lietuvā.

"Prisma Latvija" reģistrēta 2006.gadā, un tās pamatkapitāls ir 7,451 miljons eiro. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir SOK. SOK, kas dibināts 1904.gadā, ir daļa no "S Group" uzņēmumu grupas, kura nodarbojas ar mazumtirdzniecību, degvielas tirdzniecību, viesnīcu biznesu, autotirdzniecību, lauksaimniecību un dārzkopību.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais