Līdz aprīlim skaidros, kur rast papildu finansējumu ceļu sakārtošanai

Plašāka informācija par alternatīvām iespējām ceļu sakārtošanas finansēšanai gaidāma aprīlī, aģentūrai sacīja satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) padomniece Liene Užule.

Viņa norādīja, ka patlaban saistībā ar ministra izteikumiem par pensiju fondu līdzekļu iespējamu novirzīšanu ceļiem sacelta nepamatota ažiotāža.

Užule uzsvēra, ka, pirmkārt, runa ir privātajiem pensiju fondiem un šo līdzekļu novirzīšana notiktu brīvprātīgi, otrkārt, šis priekšlikums vēl ir tikai izstrādes stadijā un ir tikai viens no aplūkojamiem risinājumiem autoceļu sakārtošanas finansēšanai, kurus patlaban vērtē auditorkompānija "KPMG". Tostarp tiek aplūkoti dažādi publiskās-privātās partnerības vai kapitālsabiedrību obligāciju emisijas risinājumi.

Auguļa padomniece norādīja, ka patlaban darbs pie alternatīvām iespējām ceļu sakārtošanas finansēšanai vēl turpinās un aprīlī gaidāma plašāka konference, kurā tiks prezentēti rezultāti.

Vienlaikus viņa precizēja iepriekš pausto, ka par iespējamo pensiju fondu naudas novirzīšanu ceļu sakārtošanai varētu diskutēt šīs nedēļas beigās, uzsverot, ka nedēļas beigās Ceļu satiksmes drošības padomē paredzēts spriest par valsts grants ceļu stāvokli.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka šorīt intervijā LTV Augulis sacīja, ka autoceļu sakārtošanai varētu novirzīt pensiju fondu naudu.

Komentējot Auguļa pausto, banku analītiķi aģentūrai LETA norādīja, ka pensiju fondi nav naudas avots, no kura var pagrābties visām iespējamām vajadzībām.

"Swedbank" galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks aģentūrai LETA sacīja, ja tiek veidoti investīciju projekti ceļu fonda attīstībai, kuros pensiju fondi var ieguldīt tajos iemaksātos līdzekļus, tad šāda iniciatīva noteikti ir apsverama, bet šādām investīcijām, protams, ir jābūt brīvprātīgām un ar atbilstošas peļņas iespējām. "Piespiedu veidā daļu no iemaksām pensiju fondos novirzīt šādām vajadzībām gan nav pieļaujams. Pensiju fondu nauda ir tās iemaksātāju personiskais īpašums un tāpēc ir neaizskarams," uzsvēra Kazāks.

Tāpat viņš atzīmēja, ka, piemēram, Polijā pirms pāris gadiem daļu pensiju fonda līdzekļu pēc būtības konfiscēja, kas noteikti nav pieļaujams, jo ne tikai mazina uzticību pensiju sistēmai, tajā skaitā palielina arī ēnu ekonomiku, bet, visticamāk, samazina arī nākotnes pensijas.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA norādīja, ka ministra piedāvājums raksturo pašreizējo politiku, kas nav saistāms ar kādu no konkrētiem politiķiem vai nozari, bet drīzāk ar sistēmu kopumā. "Tas ir vērojams gan veselības, gan arī citās jomās. Respektīvi, tiek meklēti un piedāvāti vieglākie īstermiņa risinājumi problēmām, kuras ilgtermiņā tikai padziļināsies," viņš sacīja.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA norādīja, ka šādi izteikumi par iedzīvotāju pensiju uzkrājumu izlietošanu ir jāvērtē ļoti piesardzīgi, jo no piedāvājuma nav skaidrs, kas ar šādu priekšlikumu vispār tiek domāts un vienlaikus tie liek apšaubīt pensiju sistēmas stabilitāti Latvijā. "Iedzīvotāju aptaujas Latvijā regulāri parāda to, ka uzticēšanās valsts institūcijām ir kritiski zemā līmenī, tādēļ stabila un paredzama pensiju sistēma ir ļoti svarīga, tajā skaitā arī lai radītu motivāciju iedzīvotājiem maksāt nodokļus," viņš sacīja.

Savukārt "DNB Bankas" makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA sacīja, ka Latvijā nav iespējams iekārtot maksas ceļus, vismaz ne nozīmīgā apmērā, un tas nozares speciālistiem ir ļoti labi zināms jau sen. "Tātad ceļi nevar būt vieta, kur nākotnes pensionāri gūst atdevi no saviem ieguldījumiem. Ir pašsaprotami, ka no pensiju fondiem nevar vienkārši pagrābties naudu, lai aizlāpītu budžeta iztrūkumu," viņš teica.