2016.gadā Latvijas ekonomikas izaugsme bija negaidīti zema, taču arī pārlieku negatīvos toņos zīmēt šo gadu nevajadzētu, jo vairumā nozaru izaugsme, kaut mērena, turpinās, aģentūrai LETA atzina banku analītiķi.
"Swedbank" ekonomiste Agnese Buceniece aģentūrai LETA sacīja, ka 2016. gadā ekonomikas izaugsme Latvijā bija negaidīti zema, galvenokārt investīciju vārguma ietekmē. "Valdības solījumi par Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu straujāku ieplūdi nepiepildījās. Projektu kavēšanās izraisīja krīzi būvniecībā. Kopējo izaugsmi uz leju vilka arī bažīgais noskaņojums un iedzīvotāju piesardzība attiecībā uz tēriņiem," viņa teica.
"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA sacīja, ka 2016.gads bija sarežģīts - ekonomika atrodas zemas izaugsmes fāzē, saskaras ar plaša mēroga izaicinājumiem, bet notikušie pavērsieni globālajā politikas arēnā vēl ir grūti novērtējami.
"2016.gada sākotnējās [iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma] prognozes bija optimistiskākas salīdzinājumā ar iespējamo iznākumu. Taču tās balstījās vērtējumā, ka izšķirīga būs spēja sakoordinēt ES fondu apguvi, kā arī nenoteiktības ietekmes ierobežošana. Rezultātā šie riski pilnā mērā īstenojās - ES fondi kavējās, Krievijas faktors nostiprinājās, bet valdošā nenoteiktība atsaucās arī citos ekonomikas nostūros," teica Gašpuitis.
Viņš atzīmēja, ka jūtami negatīvu ietekmi turpina radīt Krievijas ekonomikas grūtības, kā arī savstarpējās sankcijas, kas visām Baltijas ekonomikām ir būtiski samazinājis izaugsmes potenciālu. 2016.gadā bija vērojams izteikts kritums arī tranzītā, kā arī negatīvu ietekmi ir radījušas nerezidentu aktivitātes kritums nekustamā īpašuma tirgū un to finanšu aizplūšana. Turklāt nenoteiktība ir bijis viens no galvenajiem iemesliem, kas ierobežojis nekustamā īpašuma tirgus, patēriņa un arī investīciju aktivitāti.
"Un, protams, ES fondu kavēšanās lika strauji sarukt būvniecībai. Ja izceļ ārā negatīvo būvniecības ietekmi, IKP 2016.gada trijos ceturkšņos uzrāda kāpumu 2,8% apmērā," piebilda Gašpuitis.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka pārlieku negatīvos toņos zīmēt šo gadu nevajadzētu, jo vairumā nozaru izaugsme, kaut mērena, turpinās. Taču arvien asāk ekonomikā tiek izjustas tādas strukturālās problēmas kā nevienmērīgā attīstība reģionos, demogrāfija, izglītības, tieslietu un nodokļu sistēmas trūkumi. "Tomēr, ja apzinās valdošās ekonomiskās tendences reģionā un pasaulē un to, ka izaugsmes un blakus apstākļi ir izaicinoši, rezultāts ir salīdzinoši vāji apmierinošs," sacīja Gašpuitis.
Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA norādīja, ka galvenais iemesls, kādēļ 2016.gadā Latvijas ekonomikas izaugsme bija lēnāka, nekā prognozēts, protams, ir kavēšanās ar ES fondu apguvi.
"Tomēr ES fondi nav vienīgais faktors, kas šogad negatīvi ietekmēja Latvijas ekonomikas izaugsmi un 20% kritums būvniecībā daļēji saistīts arī ar diezgan vāju privātā sektora pieprasījumu, jo pie diezgan līdzīgām problēmām ar ES fondiem gan Lietuvā, gan Igaunijā būvniecības nozarē situācija ir jūtami labāka. Tāpat ekonomikas izaugsmi šogad kavēja tranzīta apmēra kritums, zemās piena cenas un sliktie laika apstākļi graudu novākšanas laikā, kā arī ekonomika joprojām izjuta Krievijas sankciju ietekmi un tālāku eksporta samazinājumu uz Krieviju. Visbeidzot, jāatzīmē arī tas, ka Latvijas ārējos tirgos kopumā šogad izaugsme ir bijusi lēnāka, nekā prognozēts gada sākumā, un tas ir ietekmējis arī mūsu eksporta iespējas," teica Āboliņš.
Savukārt "DNB Bankas" makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA norādīja, ja ES fondu līdzekļu plūsma būtu bijusi vienmērīga, IKP pieaugums šogad Latvijā būtu bijis par 1,5-2 procentpunktiem lielāks.
Jau vēstīts, ka Latvijas IKP šogad deviņos mēnešos salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem, pieaudzis par 1,4%, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo periodu.
Pēc banku analītiķu jaunākajām prognozēm, Latvijas IKP 2016.gadā varētu pieaugt par 1-1,6%.