Banku kopējā kredītportfeļa kvalitātes pasliktināšanās liek šaubīties par pavērsienu uz Latvijas ekonomikas atlabšanu.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē, ka arī februārī turpinājis pieaugt kavēto kredīta maksājumu īpatsvars banku kopējā kredītportfelī. Tas tuvojas 30% robežlīnijai, februārī pieaugot par 0,9 procentpunktiem un mēneša beigās paliekot uz 28,8% atzīmes. No vienas puses, varētu priecāties kaut par to, ka 0,9 ir jūtami mazāk par 2,4 procentpunktiem, kas raksturoja kavēto kredītu apjoma pieaugumu janvārī. No otras puses, dažādas negatīvo tendenču apsīkuma ilūzijas ir pieredzētas jau iepriekš. Piemēram, pagājušā gada beigās kavēto kredītu īpatsvars pieauga par 0,3 procentpunktiem visa 4. ceturkšņa laikā, radot iespaidu, ka pieaugums tūlīt apstāsies. Pēc tam izrādījās, ka situāciju ir stabilizējusi tikai 2009. gada inerce – uz vienu vai vairākiem gadiem slēgti līgumi, saistības, atalgojuma apjomi utt., kuriem ļāva izbeigties līdz ar 2009. gadu. Šā gada janvāris apliecināja veco naudas plūsmu apstāšanos bez iespējām tās aizvietot.
Kas nemaksā, tas arī nemaksās
Kavēto kredītu apjoma pieaugums nav vienīgā banku problēma. FKTK sniegtie dati satur ļoti uzkrītošu atšķirību starp kavēto kredītu un šo kredītu radīto zaudējumu segšanai izveidoto uzkrājumu pieauguma tempiem. Proti, uzkrājumi aug daudz straujāk nekā
kavēto kredītu apjoms. 2008. gada beigās kavēto kredītu summa sasniedza 2,5 miljardus latu un prasīja 0,3 miljardu uzkrājumus, bet 2009. gada beigās šī summa bija pieaugusi līdz 3,9 miljardiem latu un prasīja jau 1,3 miljardu uzkrājumus. FKTK biroja vadītā Anna Dravniece paskaidroja, ka to nosaka ilgstoši neatmaksāto kredītu apjoma pieaugums. Par robežlīniju uzkrājumu palielināšanai tiek lietots maksājumu kavējums par 90 dienām. 2008. gada beigās no 2,5 miljardiem kopējo apdraudēto kredītu maksājumu kavējums virs
90 dienām attiecās uz kredītiem 0,6 miljardu latu apmērā, bet 2009. gada beigās kavējums virs 90 dienām attiecas jau uz vairāk nekā
2,5 miljardiem latu.
Maksājumu kavēšanas ieilgšana atspēko pieņēmumus, ka uzkrājumu veidošana būtu fikcija, nevis naudas vākšana reālu zaudējumu segšanai. Ne uzņēmumi, ne privātpersonas, kas zaudējušas maksātspēju, triju mēnešu laikā parasti netiek pie jauniem naudas avotiem un neatsāk norēķināties ar bankām. Šādi gadījumi nav izslēgti, bet nevar būt masveidīga parādība.
Gada sākums situāciju neuzlabo
Paskaidrojums par kavēto kredītu un banku uzkrājumu pieaugumu tempu atšķirību attiecas arī uz šā gada sākuma datiem. Proti, tad nav jābrīnās, kāpēc uzkrājumu pieaugums februārī par 2,8% jeb 37,8 miljoniem latu pārsniedza uzkrājumu veidošanu janvārī par 2,3% jeb 31 miljonu latu, kaut gan kavēto kredītu pieaugums janvārī bija straujāks.
Šogad turpinās kā pērn Latvijas banku aktīvu sarukums. Februārī tie samazinājušies par 0,7% jeb 148,6 miljoniem latu līdz 21,3 miljardiem latu. Tai skaitā banku kopējais kredītportfelis februārī zaudēja 0,5% jeb 69,9 miljonus latu un bija 15,3 miljardi latu. Šo gadu bankas sāka ar 15,43 miljardu, bet pērno gadu – ar 16,58 miljardu latu kredītportfeli. Banku zaudējumi pamatā atbilst kredītu apjomam, tāpēc banku izvēle atturēties no kredītu izsniegšanas ir pašsaprotama. Banku sektora kopējie zaudējumi šā gada divos mēnešos sasniedza 59,3 miljonus latu.
Naudu pat neprasot
Bankas pamato kredītu neizsniegšanu ar to, ka "no uzņēmumu un arī iedzīvotāju puses nav nopietna pieprasījuma pēc jauniem kredītiem, ko galvenokārt ietekmē vēlme mazināt pārlieku lielās saistības, negatīvā pieredze, kā arī neskaidrība par savu nākotni". Šo skaidrojumu klajā laidis Swedbank pārstāvis Dainis Stikuts.
Tālāk viņš gan atzina arī to, ka kredītu piedāvājumu samazinot komercbanku zaudējumi un iespējas izsniegt kredītus piesaistīto vietējo noguldījumu apmērā, bet noguldījumus savākt ir grūti un dārgi. D. Stikuts paredz pieprasījumu pēc kredītiem (sola kredītus, ja izsakāmies atklātāk) tikai pēc ekonomiskās krīzes beigām, bet kā tad šī krīze beigsies bez iespējām kreditēt vismaz ražošanu?
Solīja, nedeva un sola atkal
Valstis un Eiropas Savienība kopumā sola izeju no šā apļa ar valstu un ES finansētām un pieskatītām kreditēšanas programmām. Piemēram, šodien pare-dzēta līguma parakstīšana starp Eiropas Investīciju fondu (EIF), no vienas puses, un SEB banku un Swedbank, ka bankas atradīšot kreditējamus mazos un vidējos uzņēmumus, kuriem var uzticēt kopumā 73 miljonus latu. Pasākums notiks nepilnus divus gadus pēc cita līdzīga pasākuma 2008. gada 16. jūlijā, kad EIF apņēmās kreditēt Latvijas uzņēmumus par 63 miljoniem latu, bet īstenībā aizdeva visu šo naudu Latvijas Valsts kasei un fonda darbinieki par procentienākumiem sedza fonda bezdarbības "administratīvās izmaksas". EIF taisnojas, ka ekonomiskā situācija Latvijā neļaujot izsniegt kredītus, kurus kreditors vēlas kādreiz arī dabūt atpakaļ.