Lai gan lielākajai daļai jeb 85% no Latvijas 500 lielākajiem uzņēmumiem ir izstrādātas interneta vietnes, vidēji visi lielākie uzņēmumi izpilda tikai 36% no atklātības kritērijiem un pat uzņēmumi ar 500 un vairāk darbiniekiem publiskojuši informāciju tikai attiecībā uz 50% kritēriju, secināts Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta pētījumā.
Institūta vadītāja Dace Helmane informēja, ka uz nozaru fona pozitīvi izceļama banku nozare, kuras uzņēmumi ir izpildījuši vidēji 73% no kritērijiem, un atbilstoši sektoram izvirzītajām prasībām visu banku interneta vietnēs ir pieejami finanšu pārskati.
Tāpat diezgan atklāta ir telekomunikāciju nozare, kas izpilda 62,5% no atklātības kritērijiem, slimnīcas (60%) un apdrošināšana (56,3%).
Noslēgtākās izrādījās dažādas vairumtirdzniecības nozares, tostarp naftas produktu, piena un pārtikas produktu vairumtirgotāji.
"Ja šajā gadījumā vēl ir izprotami iemesli pasīvai komunikācijai interneta vidē, tad pretējas pārdomas rodas attiecībā uz dažādiem mazumtirgotājiem, kuri ārkārtīgi retos gadījumos ir publiskojuši savas prasības piegādātājiem vai informējuši par saviem biznesa principiem," stāstīja Helmane.
Piemēram, neviens no lielākajiem farmaceitisko produktu vairumtirgotājiem un mazumtirgotājiem nav publiskojis informāciju par saviem īpašniekiem.
Helmane informēja, ka visbēdīgākie rezultāti ir tiem no "Top 500" uzņēmumiem, kuros strādā mazāk par 50 darbiniekiem.
Pētījumā konstatēts, ka visatklātākie Latvijas uzņēmumi ir "Aldaris", "Cemex", "Grindex", "Latvenergo", "Cēsu alus", "Latvijas Mobilais telefons", "Swedbank", "SEB banka", "Neste Latvija" un "Bosch".
Kritērijos tika vērtēts, vai uzņēmumam vispār ir interneta mājaslapa, kādās valodās ir šī lapa, vai tajā ir pietiekama informācija par uzņēmuma vadību un īpašniekiem, finanšu datiem, kā arī vai mājaslapā ir informācija par uzņēmuma darbības principiem.