Latvijas ekonomika atrodas tik sliktā stāvoklī, ka valdība nespēj ievērot Fiskālās disciplīnas padomes pamācības.
«Valdības spēja turēties pie fiskālajiem mērķiem ir pasliktinājusies,» atzīst padomes priekšsēdētājs Jānis Platais. Tomēr ne viņš, ne padome kopumā nespēj formulēt, kādas valdībai nepārvaramas varas atrauj to no turēšanās pie pašas pasludinātajiem mērķiem. Šā gada 6. jūlija intervijā Neatkarīgajai J. Platais saistīja valsts finansiālās problēmas ar to, ka «nauda sāka zaudēt savu vērtību lēnāk, nekā tas bija pierasts un ieplānots. Cenas neauga tik strauji kā iepriekš», un valsts iecerētie procenti no katra darījuma neienesa plānoto naudas summu. Pirmajā brīdī skan ticami, bet iedomāsimies pretēju situāciju, kad naftas un aiz tās visas citas cenas skrien debesīs. Latvijas valdībai tas nozīmētu strauju izdevumu pieaugumu (pārvaldes, policijas, medicīnas u.tml. transports jānodrošina, ministrijas jāapkurina utt.), ar ko tukšumu Valsts kasē varētu izskaidrot tikpat veiksmīgi kā ar cenu caurmēra līmeņa nepaaugstināšanos plānotajā tempā pretēji tam, ka daudzām precēm un pakalpojumiem cenas tomēr ir cēlušās.
Fiskālās disciplīnas padome ir spiesta šogad atgādināt par sevi skarbākiem vārdiem nekā iepriekš, kad Latvijas valdība padomi apkrāpa un, visticamāk, turpina krāpt. Ar to domāts valsts budžeta faktiskā deficīta apmērs, kas pārsniedz likumā noteikto deficītu. Tagad Eiropas Savienībā ir noteikta tāda kārtība, ka valstis drīkst pieņemt savus gada budžeta likumus tikai pēc to projektu atrādīšanas Eiropas Komisijai un saskaņojuma saņemšanas. Nespējot pārāk iedziļināties katras ES dalībvalsts problēmās, EK ir noteikusi, ka katrā valsī jābūt tādam no šīs valsts valdības neatkarīgam veidojumam kā mūsu Fiskālās disciplīnas padome, kas pasaka priekšā EK, vai budžeta projekts ir saskaņojams. Tā tika saskaņots Latvijas 2014. gada budžets ar 143,9 miljonu eiro deficītu, bet galu galā nācās iegrāmatot 347 miljonus lielu deficītu. Šim gadam Latvijas valdība plāno 217,4 miljonu eiro deficītu budžeta likumā, bet valsts ieņēmumu plāna līdzšinējā neizpildīšana signalizē, ka reālais deficīts būs lielāks.
Fiskālās disciplīnas padomes ieteikums Latvijas valdībai ir veikt strukturālās reformas, kaut gan nekādas definīcijas šādām darbībām nav. Gan Fiskālās disciplīnas padomes, gan citu valdības padomdevēju, gan pašas valdības izpildījumā viss sākas un beidzas, aizvietojot vienu vārdu ar citu tikpat nesaprotamu vārdu. Piemēram, J. Platais pauda, ka nepieciešami «kvalitatīvi uzlabojami» izglītībā, medicīnā un tieslietu sistēmā arī; valdībai vajadzētu «ilgtspējīgi virzīties uz priekšu». Lai cik bēdīgi Latvijas valdībai veiktos ar naudā mērāmu prasību izpildi, kaut kur taču tā virzīsies. Tā tas notiek jau gadu desmitiem, tātad «ilgtspējīgi».
Viedokļi
Jānis Platais, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs:
– Vislielāko problēmu rada interešu grupas. Jebkura reforma aizskar konkrētu cilvēku intereses, un viņi cīnās pretī. Latvijā šajā ziņā nenotiek nekas unikāls, tā tas ir visur. Tādā nozīmē pat vajadzīgas ir krīzes, jo tās paver iespējas veikt reformas, ja vien krīze pārāk ātri nebeidzas.
Mārtiņš Kazāks, Fiskālās disciplīnas padomes loceklis, Swedbank galvenais ekonomists:
– Pēc burta Latvijas 2016. gada budžeta projekts ir O.K, bet pēc gara tā nemaz nav. Cipari tur sarakstīti pareizie, bet vai tie tiks ievēroti? Budžets ir kā deķītis, kas maksimāli izstiepts, lai varētu pateikt, ka cilvēks ar šo deķīti ir apsegts. Jā, bet cilvēks pakustēties zem šāda deķīša vairs nevar.
Mārtiņš Zemītis, EK pārstāvniecības Latvijā ekonomikas analītiķis:
– Patlaban Latvijai tiek piemērots pats maigākais no visiem iespējamajiem uzraudzības režīmiem. Vajadzības gadījumā ir lietojams arī koriģējošs režīms un galu galā sankcijas, bet līdz tām var nonākt tikai ar daudziem soļiem. Šobrīd nav pamata zvanīt trauksmes zvanus par Latviju.