Vienlīdzīgu akcīzes likmi visām alkohola grupām
Iecerētais akcīzes nodokļa pieaugums par 3% stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem nedos ievērojamu pienesumu valsts budžetam, bet kārtējo reizi sekmēs nelegālā alkohola ražošanu un tirdzniecību, uzskata Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) valdes priekšsēdētājs Genādijs Kļepikovs.
Plānotos ienākumus nodrošinātu vienlīdzīga akcīzes nodokļa likmes piemērošana visām alkohola grupām, kur ņemts vērā absolūtā alkohola daudzums produktā. Asociācija uzskata, ka ir jāpārskata nodokļu likmju atlaides piešķiršana alus darītavām, tādējādi valsts budžetā gadā laikā iegūstot vēl vismaz piecus miljonus eiro.
«Svarīgi veidot tādu akcīzes politiku, kas būtu sinhronizēta ar pārējo Eiropas Savienības valstu – īpaši Lietuvas, Igaunijas – akcīzes nodokļa likmju kontekstu, tā apzināti nekropļojot alkohola tirgu. Akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem kopš 2009. gada nedeva cerēto ienākumu pieaugumu. Ja arī tiek palielinātas akcīzes nodokļu likmes alkoholam, tad tām ir jābūt pārdomātām ilgtermiņā, bet tagad plānotās likmes pārdotā stiprā alkohola daudzumu samazinās par apmēram 2,5 procentiem. Svarīgi veidot vienlīdzīgu pieeju attiecībā uz visa veida alkoholisko dzērienu kategorijām. Ilgtermiņā jābūt vienotai akcīzes nodokļa likmei alum un pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem, kur ņemts vērā absolūtā alkohola daudzums produktā,» norāda Latvijas Alkohola nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs G. Kļepikovs.
Alus kategorija pašreiz ir daudz privileģētākā stāvoklī – pārdotā apjomi lieli, valstij ienākumi salīdzinoši mazi. Neizprotami zemas akcīzes nodokļa likmes alum noteiktas arī topošajās likuma izmaiņās, kam pēc LANA vērtējuma nav ekonomiska pamatojuma.
«Kādēļ stiprā alkohola ražotājiem un tirgotājiem jāspēj salāpīt valsts budžetu, kamēr alus ražotāju, importētāju darbību akcīzes nodokļa pacelšana ietekmēs minimāli,» vaicā LANA vadītājs. Lai situācija mainītos, nepieciešams pārskatīt tā saukto mazo alus darītavu definīciju, samazinot apjomu, kam piešķirta 50% nodokļu atlaide, – pašreiz to piemēro pirmajam saražotajam 1 miljonam litru alus gadā (apmēram 2 miljoniem 0,5 l pudelēm), un to piemēro visām alus darītavām, kas gadā saražo mazāk par pieciem miljoniem litru. LANA pārstāvis uzsver, ka Latvijā termins «mazā alus darītava» maldina, jo, izņemot Aldari, Cēsu alu un CIDO grupu, par tādām tiek uzskatītas visas pārējās alus darītavas.
«Pašreizējā likumdošana sekmē vidējo un lielo alus darītavu attīstību, un 50% atlaide Latvijā būtu jāpiemēro samērojamam daudzumam saražotā alus – ne vairāk par 300 tūkstošiem litru gadā. Tas vien palielinātu valsts ieņēmumus par vairāk nekā pieciem miljoniem eiro gadā,» uzskata LANA valdes priekšsēdētājs G. Kļepikovs.
«Vienlaikus jāīsteno mērķtiecīga ēnu ekonomikas apkarošana valsts politikas līmenī. Nelegālie darboņi to vien gaida, kad alkohols veikalos kļūs dārgāks. Nozares diskusijās ar valdības pārstāvjiem, Finanšu ministriju nemitīgi uzsveram, ka krietni jāpastiprina nelegālā alkohola ražotāju, tirgotāju apkarošana un akcīzes nodokļa likmes legāliem dzērieniem Latvijā nevar būt augstākas nekā citās Baltijas valstīs,» saka LANA valdes priekšsēdētājs G. Kļepikovs.
Pēc LANA aprēķiniem, no 2008. līdz 2014. gadam akcīzes likme alkoholiskajiem dzērieniem pieauga par 49%, bet valsts ieņēmumi samazinājās par 30 miljoniem eiro gadā. Legālie pārdošanas apjomi samazinājās par 38%, līdz ar to nodarbinātība nozarē arī kļuva apmēram par 30% mazāka. Jāpiebilst, ka valsts budžetā legālā alkohola tirgus kopumā ienes apmēram 240 miljonus eiro gadā.