Problēmas iepirkumos saista ar ierēdņu neprofesionalitāti
Neprofesionalitāte, zema kompetence, zināšanu trūkums pat par fundamentālām lietām - tik skarbi eksperti raksturo simtiem ierēdņu, kuri lemj par miljardiem nodokļu maksātāju naudas tērēšanu iepirkumos, šodien vēstīja raidījums "LNT Ziņu TOP 10".
Valsts kontrolierei Elitai Krūmiņai ieilgušās problēmas publisko iepirkumu sektorā apnikušas - viņa aktīvāk nekā iepriekšējos gadus sauks pie atbildības par apzināti vai neapzināti pieļautām kļūdām un sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB) ierēdņus gatava administratīvi sodīt.
Problēmu dēļ iepirkumā teju bez maizes palikuši ieslodzītie, valsts drošības sardzē policistiem jāstāv pastalās, jo laikus nav sagādāti zābaki, Austrumu slimnīca par korpusa rekonstrukciju nevar saņemt no Eiropas Savienības fondiem pusmiljonu eiro, joprojām braucam ar sagrabējušiem vilcieniem - par dažiem no pēdējā laika problemātiskajiem iepirkumiem atgādina raidījums.
Bijušais IUB vadītājs Andrejs Tiknuss problēmas saista ar pasūtītāju darbinieku nepietiekamo zināšanu līmeni. "Iepirkumu likums ir pietiekami sarežģīts, un es paredzu, ka, ieviešot jauno direktīvu un līdz ar to gatavojot pilnīgi jaunu Publisko iepirkumu likumu, vienkāršāk nekas nekļūs. Mums ar to ir jārēķinās un daudz, daudz, daudz jāmācās," raidījumam norādīja Tiknuss.
"Sorainen" jurists Agris Repšs vērtē, ka lielu sistēmisku problēmu publisko iepirkumu jomā nav. Gadījumos, kad IUB atceļ iepirkumu rezultātus, lēmumi bijuši diezgan izsvērti, pamatoti, līdz ar to secināms, ka problēma bieži vien ir pasūtītāja pusē.
Ierēdņiem klibo ne tikai kvalifikācija, bet ir problēmas arī ar plānošanu. "Gatavojam pēdējā brīdī, pietrūkst laika, pietrūkst naudas, pietrūkst zināšanu. Trīs aspekti, kā vienmēr pietrūkst. Gatavojam pēdējā brīdī - galvenais izsludināt. Tad kad esam izsludinājuši, eh, šo aizmirsām, šo neizlikām, šs nav labi pateikts. Un sākam grozīt," pieredzē dalās IUB vadītāja Dace Gaile.
Iepirkumu pasūtītāju kapacitātes problēmu dēļ gadiem tiek sagatavoti nekvalitatīvi iepirkumu dokumenti, tehniskās specifikācijas ir paviršas un nepilnīgas. Eksperti ir pārliecināti: ja būtu kvalitatīvāki dokumenti, samazinātos sūdzību skaits un būtu mazāk nepatīkamu seku. Taču iepirkumu uzraudze met smagu akmeni arī politiķu lauciņā.
"Bieži vien pasūtītājs ir arī kaut kādas nozares nesakārtotības vergs. Ļoti sāpīga joma ir būvniecība. Bezgala daudz jautājumu, kas nav regulēti, - kvalitātes standarti projektiem, nosacījumi, kā jāstrādā būvdarbu vadītājam vai kā jāstrādā būvuzraugam, vai cik stundas viņam jāuzturas būvlaukumā," skaidroja Gaile.
Turklāt zināšanu trūkuma dēļ nereti ierēdņi izvēlas piedāvājumus vērtēt pēc zemākās cenas, nevis saimnieciski izdevīgākā principa, taču tā valsts ļoti daudzos gadījumos atbalsta ēnu ekonomiku, pret kuru pati cīnās.
Valsts kontroliere norāda uz ierēdņu atbildības trūkumu. "Man, kas pirms tam ir strādājusi privātajā sektorā, ir nesaprotami, kāpēc privātajā sektorā šī atbildība iestājas ļoti ātri, ja cilvēks strādā pavirši un neprofesionāli, savukārt sabiedriskajā sektorā mēs esam ārkārtīgi iecietīgi pret to, ka darbs tiek izdarīts nekvalitatīvi, un šis cilvēks turpina strādāt un turpina saņemt labu atalgojumu," sašutumu izteica Krūmiņa.
Ikdienā redzētais kopējo ainu publiskajos iepirkumos padara vēl satraucošāku. Naudas šķērdēšana iepirkumos nav mazinājusies, arī vēlme apiet likumu un izvēlēties vienas un tās pašas firmas sit augstu vilni. Krūmiņa norāda, ka nereti līgumus sadala vairākās daļās, lai nebūtu jārīko iepirkuma procedūra. Piemēram, Rīgas brīvostā iepirkumu procedūra nav piemērota līgumiem 30 miljonu eiro vērtībā.
Ierēdņu atbildība piecu mēnešu laikā pēc Valsts kontroles revīzijas jāizvērtē institūcijas vadībai. "Pagājušā gada nogalē mēs saņēmām pirmos izvērtējumus, un šeit ir jāsaka tā, ka, protams, situācija ir dažāda. Ir institūcijas, kas ir atbildīgi piegājušas šim uzdevumam, bet ir institūcijas, kuras ir piegājušas diezgan formāli," vērtēja Krūmiņa.
Kopumā pārkāpumu skaits esot liels - pārsniedz trīs desmitus. Vārdi vēl netiks atklāti, jo institūcijām, kas nav pienācīgi izvērtējušas darbinieku atbildību, dota otra iespēja. Taču, ja netiks saņemtas apmierinošas atbildes, Valsts kontrole informēs Ministru prezidenti, nosaucot visas institūcijas, un informēs sabiedrību un Saeimu. Izvērtētie ierēdņi atkarībā no to iesaistes pakāpes un pārkāpuma smaguma var saņemt dažādus sodus - atlaišana, samazināta alga, rājiens.
Latvijā publiskie iepirkumi tiek veikti katru dienu, un pēdējos gados valsts un pašvaldības savus maciņus vērušas vismaz 15 000 reižu gadā par milzīgām summām – vidēji trīs miljardiem eiro. Pēdējos piecos gados summa veido ap 17 miljardus eiro.
Ierēdņu aizstāvībai raidījums min, ka viens cilvēks var būt spiests iepirkt, sākot no desas un beidzot ar tanku, un visās jomās nevar būt speciālists. Viens no risinājumiem ierēdņu neprofesionalitātes problēmai varētu būt apmācības. IUB gan ik gadu spēj apmācīt vien 1500 cilvēkus.