Elektroenerģijas tirgus cena pagājušajā nedēļā Latvijā palielinājās par 35% - līdz 91,06 eiro par megavatstundu (MWh), aģentūru LETA informēja AS "Latvenergo" pārstāvji.
Latvijā patēriņa cenas šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu pieauga par 1,1%, bet gada laikā - šogad aprīlī salīdzinājumā ar 2024.gada aprīli - palielinājās par 3,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Papildus finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) Saeimā 8. maijā nolasītajam Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.–2028. gadam 2025. gada progresa ziņojumam ekonomikas ministrs Viktors Valainis nāca klajā ar ziņojumu par Latvijas ekonomisko attīstību. Abus ministrus un valdību kritizēja opozīcija, tomēr – ko tad īsti savā vairāk kā stundu ilgajā ziņojumā V. Valainis teica?
Stabila un vienmēr eksistējoša elektroapgāde nav pašsaprotama lieta, tāpēc tajā ir jāinvestē, lai krīzes situācijā sistēma būtu droša, piektdien energoapgādes inovāciju forumā "AC/DC Tech" teica AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.
Elektroenerģijas patēriņš Latvijā tuvākajā piecgadē varētu pieaugt par vairāk nekā 40 %, 2030. gadā sasniedzot 10 teravatstundas (TWh), tā liecina Eiropas energouzņēmumu asociācijas "Eurelectric" un uzņēmuma "EY" ekspertu izstrādātajā pētījumā "Grids for Speed" iekļautās prognozes.
Latvijas iedzīvotāju īpašumā esošais krājobligāciju apjoms 2024.gada beigās sasniedza 322 miljonus eiro, gada laikā palielinoties par aptuveni 70 miljoniem eiro, teikts Valsts kases gada pārskatā.
Latvija sankciju izpildes sistēma ir efektīva, bet ir šaubas, vai tā ir tikpat efektīva citviet Eiropā, otrdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē izteicās Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) statistikas vākšanas struktūrvienības “Eurostat” datiem, indekss, kas raksturo cenu tendences pārtikas preču ķēdē, Latvijai, Lietuvai un Igaunijai ir tikpat kā vienāds. Tātad nebūs taisnība, ka Latvijā šogad pārtikas cenas augušas daudz straujāk nekā kaimiņos – informācija, kas par šo tēmu izplatās sociālajos tīklos, nav patiesa.
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) kā Latvijas attīstības sadarbības aģentūra izsludinājusi grantu konkursu Ukrainas sociālās infrastruktūras atjaunošanai Černihivas apgabalā, kur projektu īstenošanai pieejami 1,5 miljoni eiro no valsts budžeta programmas "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem", aģentūru LETA informēja CFLA.
Ekonomikas ministrs norāda, ka aizvadītajā gadā trīskāršots to darbinieku skaits, kuri strādā ar investīcijām. Galvenokārt domāts par jaunu nekustamo īpašumu attīstīšanu un arī ar to saistītās birokrātijas mazināšanu.
Pagājušajā gadā Latvijas IKP samazinājās par 0,4%. Vēl sliktāk starp ES valstīm klājies tikai Austrijai. Tur IKP samazinājies par 1,2%. Iemesli, kāpēc Latvijai tik vāji rādītāji, kā vienmēr tiek nosaukti daudzi, bet, atsijājot verbālos graudus no pelavām, izkristalizējas viens galvenais. Vāji tiek apgūta ES fondu nauda. Pērn, kā norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis, neapgūtā summa ir vairāk nekā 500 miljoni eiro.
Lietuvas Trīspusējā sadarbības padome, ko veido arodorganizāciju, darba devēju un valdības pārstāvji, sākusi diskusijas par minimālās algas celšanu un izskata Lietuvas centrālās bankas piedāvāto minimālās algas pieaugumu par 15,4% līdz 1198 eiro mēnesī.
Ministriju sagatavotajos ziņojumos Saeimas ekonomikas debatēm trūkst konkrētu plānu par nepieciešamo rīcību tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai Latvijā, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK).
Pēc būtisku juridisku šķēršļu pārvarēšanas un atbilstošu lēmumu pieņemšanas nacionālā un starpvalstu līmenī, praktisku īstenošanu uzsāk pārrobežu sabiedriskā transporta projekts “Igaunijas–Latvijas pārrobežu publiskā transporta savienojums” (ROCC). Tas nozīmē, ka līdz 2025. gada jūlijam plānots atvērt divas eksperimentālās autobusu līnijas – Valka–Valga un Ikla–Ainaži–(Salacgrīva).
Patlaban galvenā problēma ir kapitāla pieejamība Latvijas ekonomikai, Saeimas ārkārtas sēdē ceturtdien sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).
Valsts pārvaldē tuvākajos gados ir iespēja atrast veidus, kā ietaupīt 450 miljonus eiro aizsardzības nozares finansēšanai, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Fiskālā politika tuvākajos gados būs jāīsteno tā, lai valsts parāds nepārsniegtu 55% no iekšzemes kopprodukta (IKP), ceturtdien Saeimas ārkārtas sēdē par Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.-2028.gadam 2025.gada progresa ziņojumu sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).