Nākamā gada janvārī vai februārī Labklājības ministrija (LM) varētu nākt ar savu redzējumu par pensiju indeksāciju, aģentūrai LETA apstiprināja Latvijas Pensionāru federācijas vadītāja Aija Barča.
Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi 2022.gadā Latvijā palielinājās par 9,1% jeb 62 eiro salīdzinājumā ar gadu iepriekš un bija 740 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes trešdien publiskotie dati.
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aicinās grozīt likumu Par nodokļiem un nodevām, paaugstinot tajā noteikto nodokļu parādu piedziņas slieksni.
Argentīnas ekonomikas ministrs Luiss Kaputo otrdien paziņoja, ka valsts valūta peso tiek devalvēta par vairāk nekā 50% pret ASV dolāru, jaunajai valdībai veicot pasākumus ekonomikas krīzes pārvarēšanai.
Iepriekš notikusī iedzīvotāju maku iztukšošanās augstās inflācijas ietekmē, kam tagad vēl pievienojusies ekonomiskā lejupslīde, kā arī ziņas par to, ka mūsu valsts iedzīvotāju skaits samazinās, nerada priecīgu noskaņojumu un varbūt kādam pat liek apšaubīt Latvijas attīstības perspektīvas un valsts kā tādas saglabāšanos arī turpmāk. Vai tiešām viss ir bezcerīgi, centīsimies noskaidrot, izmantojot dažādus datus.
Nodokļu ieņēmumos šogad desmit mēnešos iekasēti 11,202 miljardi eiro, kas ir par 369,9 miljoniem eiro jeb 3,4% vairāk, nekā plānots, vēsta Finanšu ministrijas pārstāvji.
Dažiem maksājumiem, kas veikti šodien, 12.decembrī, laikā no plkst.11 līdz 12.20, "Luminor Bank" kļūdaini piemērojusi darījumu komisijas maksu, aģentūru LETA informēja "Luminor Bank" pārstāvji.
Ministru kabineta š.g. 12. decembra sēdē atbalstīti grozījumi četros likumos - Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, Kredītiestāžu likumā, Notariāta likumā un Apdrošināšanas līguma likumā. Pakotnes mērķis ir mazināt pārkreditēšanas šķēršļus, atvieglot patērētāju iespējas pārkreditēt hipotekāros kredītus, tā veicinot klientu mobilitāti un konkurenci kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju starpā, attīstot kredītiestāžu piedāvātos risinājumus hipotekāro kredītu ņēmējiem un mazinot augstās hipotekāro kredītu likmes. Grozījumi likumos vēl jāapstiprina Saeimai, ziņo Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa.
Nākamā gada valsts budžetā paredzētajām nodokļu izmaiņām būs mērena ietekme uz mājsaimniecībām 2024. gadā, savā ziņā pat nevienmērīgi mērena, intervijā “900 sekundēs” sacīja “Swedbank” Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.
Dīzeļdegvielas, 95. markas benzīna un atsevišķās vietās arī 98. markas benzīna cenas nokrišana zem 1,60 eiro atzīmes litrā nav vērtējama kā kardināls Latvijas iedzīvotāju labklājības pieauguma signāls, taču vismaz rada kādu pozitīvu asociāciju. Jautājums, vai patīkamie skaitļi Latvijas degvielas uzpildes stacijas cenrāžos saglabāsies un vai var cerēt uz tālāku to kritumu.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) turpmāk katru pirmdienu publicēs apskatu par energoresursu cenu tendencēm pasaules biržās, aģentūru LETA informēja SPRK.
Latvija šogad desmit mēnešos eksportēja preces 15,757 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 10,7% jeb 1,885 miljardiem eiro mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 19,323 miljardiem eiro, kas ir kritums par 11,7% jeb 2,559 miljardiem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
"Brīnumi mēdzot notikt, sevišķi pirms Ziemassvētkiem, taču tas pilnīgi droši nav airBaltic gadījums," komentējot "airBaltic" 3. ceturkšņa rezultātus vietnē "Facebook" raksta Aivars Strakšas.
Neskatoties uz to, ka MK noteikumos "Par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai" atbalsta sniegšana vairs netiek veikta, Valsts ieņēmumu dienests (VID), pamatojoties uz tiesas lēmumiem, nodrošina iepriekš nepamatoti nepiešķirtā vai nodokļa maksātāja atmaksātā atbalsta atmaksu.
Pēdējās ziņas no vadošās Eiropas ekonomikas Vācijas nav patīkamas un aizvien skaidrāk vēsta, ka iepriekšējās prognozes par šīs valsts ekonomisko lejupslīdi sāk piepildīties. Šie procesi nemetīs līkumu arī Latvijai un var izraisīt veselu negatīvu un atsevišķos gadījumos arī pozitīvu ekonomisko procesu virknējumu veidošanos.
Šomēnes vēl ne un varbūt arī vēl nākamajā nē, taču ir diezgan ticams, ka nākamā gada sākumā Latvijā inflācija būs izzudusi un tās vietā mūsu valsts ekonomiku būs pārņēmusi deflācija. Par to liek domāt jaunākā informācija par to, kā mainās patēriņa cenas mūsu valstī.
Latvijas 2024. gada budžeta likumā pieņemšanas laikā gandrīz kā piedziedājums aiz katra opozīcijas deputātu dziedājuma par labu trūkumcietējiem sekoja salīdzinājums, ka viņu prasītā naudas summa taču ir daudz mazāka par valsts izdevumiem bijušā premjera, tagad ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa vizināšanai privātās lidmašīnās.
Latvijā reģistrētā bezdarba līmenis šogad novembra beigās bija 5,4% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,1 procentpunktu vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) publiskotā informācija.