Siliņa cer, ka jaunā Enerģētikas stratēģija ļaus piesaistīt Latvijai investorus

Pēc Siliņas domām, Enerģētikas stratēģija ir tālredzīgs solis. Viņasprāt, tas dod skaidru vīziju, kāds ir valstības redzējums, lai enerģija būtu neatkarīga, pieejama, lai tās būtu daudz un par konkurētspējīgu cenu.

Tāpat Siliņa klāstīja, ka Enerģētikas stratēģija runā par dažādiem enerģijas veidiem un parāda, ka saules baterijas un vējš ir šodienas aktualitāte. Viņa uzsvēra, ka tas dod arī uzņēmējiem iespēju saprast, kāds ir valsts attīstības redzējums, vai viņiem plānot savas investīcijas un biznesu šajā jomā.

"Mēs zinām, ka nākotnes datu centri, mākslīgais intelekts prasa lielu enerģijas patēriņu. Latvijai ir svarīgi konkurēt ar citām valstīm šajā tirgū," sacīja Siliņa.

Savukārt Valsts prezidents uzsvēra, ka par šādas stratēģijas nepieciešamību iepriekš runāts ar Ārvalstu investoru padomi Latvijā, arī Rīgas pilī notikušas vairākas sapulces. Tāpat ir aizvadītas sarunas ar Klimata un enerģētikas ministru Kasparu Melnis (ZZS) un sēdes Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

"Tas ir dokuments, kas neapšaubāmi būs jāprecizē atbilstoši ekonomikas attīstībai, ņemot vērā, ka stratēģija attiecas uz nākamajiem 25 gadiem. Manuprāt, tas ir labs pamats gan enerģētikas infrastruktūras attīstībai, gan sarunām ar investoriem, jo biezi vien tiek uzdoti jautājumi, kas ir energoresursu pieejamība un enerģētikas stratēģija valstī," teica Valsts prezidents.

Valdība otrdien apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādāto Latvijas Enerģētikas stratēģiju līdz 2050.gadam un noteica KEM par atbildīgo institūciju stratēģijā noteiktā mērķa snieguma progresa uzraudzībā.

Melnis (ZZS) iepriekš norādīja, ka šī ir pirmā stratēģija, kas veidota pēc matemātiskās modelēšanas principiem, sniedzot iespēju pielāgoties nenoteiktībai un apzināti virzīt nozares attīstību - ar skaidru mērķi stiprināt valsts enerģētisko drošību un nodrošināt konkurētspējīgas enerģijas cenas gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem.

KEM pārstāvji klāstīja, ka enerģētika ir Latvijas tautsaimniecības dzinējspēks, un tai ir izšķiroša nozīme valsts ekonomikas izaugsmes un sabiedrības labklājības nodrošināšanā. Latvijā šobrīd tiek patērētas 50 līdz 60 teravatstundas (TWh) gadā - no tā aptuveni trešdaļa ir siltumenerģija un nedaudz vairāk kā 10% - elektroenerģija.

Stratēģijā, balstoties uz konkrētiem tautsaimniecības attīstības indikatoriem, noteikti konkrēti enerģētikas sektora uzdevumi - par aptuveni trešdaļu samazināt elektroenerģijas cenu, uz pusi samazināt importēto energoresursu īpatsvaru un nodrošināt stabilu patēriņa un ražošanas bilanci, kas atbilst Latvijas nākotnes vajadzībām. Lai to sasniegtu, noteiktas nozaru politiku prioritātes, izšķirot patēriņa, elektroenerģijas, siltumenerģija, transporta enerģijas un kurināmā sektorus.

Lai sasniegtu konkurētspējīgas energoresursu cenas un nodrošinātu stabilu un drošu energoapgādi, energoporfelis veidots, līdzsvarojot zemu cenu, spēju pēc iespējas lielāku resursu īpatsvaru ražot pašiem un maksimāli izmantojot jau esošo infrastruktūru. Šajā scenārijā būtiska loma paredzēta Latvijā ražotām degvielām un kurināmā resursiem, kas ir biogāze, biomasa, ūdeņradis, kā arī pašu ražotai elektroenerģijai. Elektroenerģijas portfelis savukārt veidots, lai izmantotu atjaunojamo resursu - saules un vēja - sniegtās izmaksu priekšrocības, vienlaikus nodrošinot līdzsvaru ar kontrolējamām jaudām, piemēram, termoelektrostacijām un hidroelektrostacijām.

Tāpat KEM norādīja, ka svarīgs virziens ir arī siltumenerģijas un elektroenerģijas nozaru ciešāka integrācija. Tas ietver gan atlikumsiltuma izmantošanu, gan siltuma nozares pakāpenisku elektrifikāciju, siltumapgādes sistēmu izmantošana efektīvai enerģijas uzglabāšanai. Šāda pieeja ļaus energoapgādi padarīt elastīgāku, efektīvāku un ilgtspējīgāku.

Apzinoties nozares dinamiku un mainīgo ģeopolitisko satvaru, KEM ir sagatavojusi arī alternatīvus scenārijus, ja tautsaimniecības attīstība rit straujāk vai pieticīgāk, nekā šobrīd prognozēts. Šādi darīts, lai nodrošinātu, ka nozares regulatīvais satvars spētu efektīvi pielāgoties tam, ko sabiedrībai un uzņēmumiem vajag.