Aicina reformēt Latvijas publisko iepirkumu sistēmu
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) aicina reformēt publisko iepirkumu sistēmu, lai piesaistītu investīcijas un veicinātu Latvijas ekonomisko izaugsmi, aģentūru LETA informēja FICIL pārstāvji.
FICIL atzīst, ka valsts iepirkumu sistēmā pēdējos gados ir panākts progress, tomēr uzsver, lai Latvija kļūtu par drošāko investīciju galamērķi Baltijā, ir nepieciešamas padziļinātas reformas, kas izskaustu favorītismu, korupcijas riskus un negodīgu praksi.
Padomē norāda, ka atbilstoši FICIL jaunākajiem pētījuma datiem bažas par publisko iepirkumu procesu taisnīgumu un caurskatāmību Latvijā ir daudz izteiktākas nekā pārējās Baltijas valstīs. Turklāt Latvija 2024.gada Korupcijas uztveres indeksā ieguvusi 59 punktus, būtiski atpaliekot no Igaunijas (74 punkti) un Lietuvas (63 punkti).
Pēc FICIL minētā, publiskie iepirkumi ir būtisks valdības instruments, kas nodrošina sabiedrībai svarīgus pakalpojumus - ceļu un skolu būvniecību, slimnīcu aprīkojuma piegādi, ekspertu konsultācijas, kā arī absorbē lielu daļu nodokļu maksātāju līdzekļus. Efektīva sistēma veicina sektora efektivitāti, augstu pakalpojumu kvalitāti, uzticēšanos, caurspīdīgumu un godīgu konkurenci, kā arī spēj rosināt inovācijas, piesaistīt ārvalstu investīcijas un stimulēt ekonomikas attīstību, palielinot pieprasījumu privātajā sektorā.
FICIL skaidro, ka 2023.gadā publisko iepirkumu līgumu kopējā vērtība sasniedza 5,4 miljardus eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jeb aptuveni 14% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Padomē min, ka publisko iepirkumu sistēmas izaicinājumi ir vairāki, piemēram, sarežģīti un sadrumstaloti noteikumi palielina administratīvo slogu un izmaksas. Tāpat izaicinājums ir nepietiekama profesionālā kapacitāte - pasūtītājiem trūkst prasmju vadīt sarežģītus iepirkumus, īpaši būvniecībā un informācijas tehnoloģiju (IT) jomā. Savukārt caurspīdīguma trūkums un nekonsekventa prakse vairo bažas par negodīgu konkurenci, korupciju un favorītismu. FICIL kā būtisku izaicinājumu norāda arī principu "cena pār kvalitāti", jo 2021.-2023.gadā 73% iepirkumu uzvarētājs tika izraudzīts tikai pēc zemākās cenas.
FICIL skaidro, ka šīs problēmas attur uzņēmumus piedalīties publiskos iepirkumos, vājinot konkurenci un samazinot projektu kvalitāti. Latvijā publisko iepirkumu jomā favorītisma riski ir lielāki uzņēmumiem, kas darbojas enerģētikas, telekomunikāciju, transporta un citās ar dabas resursiem saistītās nozarēs.
Tostarp FICIL min telekomunikāciju nozares pārstāvjus SIA "Bite Latvija" un SIA "Tele2", kas ziņo, ka zaudējuši iepirkumos valsts uzņēmumam SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT), pat piedāvājot būtiski zemākas cenas, tostarp 0 eiro. Nozare rosina ieviest e-katalogu mobilo sakaru un citiem viendabīgiem pakalpojumiem ar vienotiem, nemainīgiem kritērijiem. FICIL atbalsta šo iniciatīvu, uzsverot, ka tā vairos caurspīdīgumu un mazinās favorītisma risku publiskajos iepirkumos.
Gadījumi, kad pašvaldība tieši noslēdz publiskā iepirkuma līgumu, neorganizējot konkursu, bieži rada jautājumus ārvalstu investoriem, atzīmē FICIL, norādot, ka, piemēram, šobrīd Satiksmes ministrija (SM) plāno pagarināt universālā pasta pakalpojumu sniegšanas tiesības esošajam partnerim - VAS "Latvijas pasts". Pēc vairāku ārvalstu investoru un Pasta komersantu biedrības paustā, šāda rīcība ierobežo konkurenci un liedz citiem tirgus dalībniekiem piedāvāt potenciāli labākus pakalpojumus un sūtījumu piegādes risinājumus.
Tāpat ārvalstu investori izsaka bažas par ilgtermiņa partnerattiecībām, kas veidojušās starp valsts iestādēm un konkrētiem uzņēmumiem un institūcijām, jo ilgstoša sadarbība var mazināt neatkarību un objektīvu vērtējumu īpaši, ja ekspertu atzinums tiek sniegts kā profesionāls pakalpojums.
Tostarp FICIL min, ka pirms dažiem mēnešiem padome vērsās Ekonomikas ministrijā (EM), lūdzot skaidrojumu par ministrijas lēmumu tieši, neveicot atklātu iepirkumu, noslēgt līgumu ar Latvijas Universitātes (LU) Produktivitātes zinātnisko institūtu "LU domnīca LV PEAK", ar kuru EM jau ilgstoši sadarbojas. FICIL apšaubīja gan projekta nepieciešamību, gan pētījuma neatkarību, jo atsevišķi darbinieki vienlaikus strādā EM un "LU domnīcā LV PEAK". Uz šiem jautājumiem FICIL līdz šim nav saņēmis atbildi.
Padomē atzīmē, ka publisko iepirkumu sistēmas nepilnības atzīst arī Konkurences padome (KP), Valsts kontrole (VK) un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).
FICIL godīgas konkurences un publisko iepirkumu eksperts un "PwC Legal"vecākais vadītājs Māris Butāns uzsver, ka šo iestāžu darbība ir jāaizsargā no politiskā spiediena, lai nodrošinātu to neitralitāti un objektīvu vērtējumu. Ja pasūtītājam ir citi iemesli, kāpēc tas konsekventi izrāda lojalitāti konkrētiem pakalpojumu sniedzējiem, šie gadījumi būtu jāizskata atklāti un jāizmeklē to cēloņi, lai nodrošinātu publisko līdzekļu efektīvu izmantošanu un atbilstību pasūtītāja vajadzībām.
FICIL aicina valdību pabeigt reformas, kas padarīs publiskos iepirkumus caurspīdīgākus, efektīvākus un konkurētspējīgākus, piesaistīs lielākas ārvalstu investīcijas un stiprinās Latvijas ilgtermiņa izaugsmi.
