Ašeradens: Iespējas pārvirzīt papildus resursus valsts aizsardzības stiprināšanai tiks rūpīgāk izvērtētas rudenī

Fito un Dombrovska vizītes mērķis bija iepazīties ar izaicinājumiem, ar ko saskaras Krievijas un Baltkrievijas pierobežas valstis un reģioni. Tikšanās laikā tika apspriestas Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijas aizsardzības stiprināšanai un Kohēzijas politikas nākotne pēc 2027.gada.

Sarunas notika kontekstā ar EK "ReArm Europe" iniciatīvu un 2025.gada aprīlī publicētajiem regulu grozījumu priekšlikumiem, kas izstrādāti, reaģējot uz ģeopolitiskajiem izaicinājumiem Eiropā un pasaulē. Tie paredz dalībvalstīm lielāku elastību un stimulus, lai esošo ES fondu finansējumu varētu pārplānot drošības un aizsardzības vajadzībām.

Finanšu ministrs, atzinīgi vērtējot EK priekšlikumus par lielāku elastību un plašāku atbalstu dalībvalstu drošības vajadzībām, norādīja, ka sarunas starp likumdevējiem vēl turpinās, tāpēc ir īpaši svarīgi, lai aizsardzība kohēzijas politikā tiktu interpretēta pietiekami plaši - ietverot ne tikai militāro mobilitāti, bet arī civilo aizsardzību, kiberdrošību un nepieciešamo infrastruktūru.

Ašeradens informēja, ka Latvijā jau sāktas diskusijas par iespējām 2025.gada otrajā pusē pārvirzīt papildus resursus valsts aizsardzības stiprināšanai, sasaistot to ar budžeta plānošanu un valdības prioritātēm, vienlaikus paturot prātā, ka finansējums būtu jārod esošajās ministriju aploksnēs. Iespējas tiks rūpīgāk izvērtētas rudenī, kad Eiropā būs panākta vienošanās par regulu grozījumu saturu.

Šādas pārdales papildinātu nesen valdībā apstiprinātos Kohēzijas politikas programmas vidusposma grozījumus, kas jau vērsti uz drošības un noturības stiprināšanu.

Ašeradens pauda, ka Latvija cer uz operatīvu vidusposma grozījumu apstiprināšanu, lai investīciju projektus sāktu īstenot jau šajā būvniecības sezonā. Maijā Latvija šo grozījumu pakotni iesniedza EK - vairāk nekā 170 miljonus eiro paredzot novirzīt civilajai aizsardzībai, enerģētiskajai drošībai, militārajai mobilitātei un divējāda lietojuma infrastruktūrai.

Tikšanās laikā puses diskutēja arī par ES fondu nākamo periodu pēc 2027.gada, sarunas tika aizsāktas jau februārī Briselē ar komisāru Fito. Finanšu ministrs uzsvēra, ka Kohēzijas politika līdz šim bijusi nozīmīgs Latvijas konverģences virzītājspēks - šobrīd Latvija sasniedz 70,8% no ES vidējā iekšzemes kopprodukta (IKP) uz vienu iedzīvotāju, bet mērķis ir 80% līdz 2034.gadam.

Tikšanās laikā secināts, ka Latvija kā pierobežas valsts ar Krieviju un Baltkrieviju saskaras ar asimetriskiem ģeopolitiskiem riskiem un būtiskām strukturālām izmaiņām ekonomikā - straujš kritums tranzīta un tirdzniecības apjomos, augsta inflācija un pieaugoši aizsardzības izdevumi apdraud līdzšinējo konverģences tempu. Šādos apstākļos īpaši būtiska ir gan Kohēzijas politikas turpmāka fokusēšanās uz ekonomisko, sociālo un teritoriālo izlīdzināšanu, gan mērķēts papildu atbalsts valstīm, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju.

Ašeradens uzsvēra, ka Latvijai arī nākamajā ES fondu periodā būtu nepieciešams kohēzijas politikas atbalsts līdzšinējā apjomā, lai turpinātu sabalansētu ekonomikas izaugsmi un pakāpeniski pietuvotos ES vidējam labklājības līmenim. Ļoti būtiski ir nodrošināt papildu un mērķētu atbalstu tām dalībvalstīm, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju un saskaras ar paaugstinātiem ģeopolitiskiem riskiem.

Savukārt Siliņa tikšanās laikā norādīja, ka Austrumu pierobežas reģioniem nepieciešami papildu līdzekļi drošībai un ekonomiskajai attīstībai. Valdība apzinās pierobežas nozīmi un nacionāli jau iegulda apjomīgus finanšu un cilvēkresursus, kā arī attīstām infrastruktūru. Situācijā, kad liels nacionālā finansējuma apjoms tiek novirzīts drošībai un aizsardzībai, ES instrumentu atbalsts pierobežas reģioniem ir kritiski svarīgs, sacīja Ministru prezidente.

EK priekšsēdētājas izpildvietnieks kohēzijas un reformu jautājumos Fito atzinīgi novērtēja Latvijas darbu austrumu pierobežas stiprināšanā un uzsvēra, ka šī robeža ir Eiropas ārējā robeža, ne tikai Latvijas nacionālā robeža.