Pensiju fondi apņēmušies statistiski vidējam cilvēkam, kurš pensijā devies 2024. gadā, atdot viņa paša iemaksātos 5 826 eiro un viņa iemaksu augļus 749 eiro vērtībā.
Latvijā 31% strādājošo nākamā pusgada laikā plāno meklēt labāk apmaksātu darbavietu, aģentūrai LETA pavēstīja personāla atlases uzņēmuma "Alma Career" pārstāvji, atsaucoties uz kompānijas veiktās aptaujas datiem.
Pensiju otrajā līmenī uzkrātā kapitāla pārcelšana uz pirmo līmeni nodrošinās to, ka kapitāls netiek samazināts un var vienīgi pieaugt, aģentūrai LETA norādīja Labklājības ministrijas (LM) Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Baiba Kukšinova.
Latvijas valsts budžetā pagājušajā gadā, rēķinot atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai, bija deficīts 706,2 miljonu eiro apmērā jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie jaunākie dati par valsts budžeta deficīta un valsts parāda notifikācijas rezultātiem.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš nepiekrīt, ka valsts ārējā parāda palielināšana vai nodokļu celšana ir vienīgie risinājumi kā uzlabot budžeta situāciju. Viņaprāt ir jāmeklē taupīšanas iespējas, kā arī jāsakārto ekonomika tā, lai palielinātos nodokļu ieņēmumi.
Aizvadītajā gadā gaļas pārstrādes uzņēmums AS "Maag Latvija" un tā zīmols "Rīgas miesnieks" sasniedzis jaunus eksporta rekordus un nostiprinājis savas pozīcijas vietējā tirgū, intervijā aģentūrai LETA stāsta "Maag Latvija" valdes loceklis Heino Lapiņš. Tirgus daļa Latvijā sasniegusi 28%, un eksports ārpus Baltijas valstīm pieaudzis par 27%. "Rīgas miesniekam" ir ambiciozi attīstības plāni nākotnei, ieguldot vairāk nekā viena miljona eiro investīcijas svaigās un marinētās gaļas sortimenta paplašināšanā. Tomēr, kā norāda Lapiņš, šis laiks pārtikas ražotājiem ir ļoti izaicinošs līdz ar būtisku izejvielu un energoresursu cenu kāpumu. Lielais nezināmais ir arī zaļais kurss, kas jau tagad rada būtiskas papildu izmaksas ražotājiem un noteikti neveicina Latvijas uzņēmumu konkurētspēju Eiropā.
Latvijā šogad aprīļa sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 839,077 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,7% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 0,6% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.
Plānots pārdalīt 30 miljonus eiro, lai turpmākos trīs gadus varētu līdzšinējā apjomā nodrošināt pārtikas atbalstu un pamata materiālo palīdzību trūcīgajiem un krīzes situācijā nonākušiem Ukrainas iedzīvotajiem, paredz valdības otrdien atbalstītās izmaiņas Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.-2027.gadam īstenošanas noteikumos.
Latvijā 40% iedzīvotāju ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespējams veidot uzkrājumus un aizsargāt savas ģimenes finanses, tāpēc viņu finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas, aģentūrai LETA norādīja "Swedbank" pārstāvji, atsaucoties uz "Swedbank" Finanšu institūta pētījums.
Kopējiem ieguldījumiem Latvijas ekonomikā šogad jāsasniedz 3,7 miljardi eiro, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvajā ziņojumā, kuru otrdien uzklausīja valdība.
Latvijas darba tirgū 2024.gada sākumā no 861 000 nodarbināto vecumā no 15 gadiem 41,4% bija augstākā izglītība, kas salīdzinājumā ar gadu iepriekš ir pieaugums par 0,7 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Karš Ukrainā ir viens no faktoriem, kas būtiski ietekmējis inflāciju un pārtikas cenas Eiropā. Arī pie mums, Latvijā. Pēdējo piecu mēnešu laikā Latvijā inflācija dubultojusies un bijusi augstāka par gaidīto – no 2,1% pērn oktobrī līdz 3,5% šogad martā. Tā liecina Latvijas Bankas aprēķini. Tas ietekmējis arī pārtikas cenas veikalu plauktos – tās pagājušajā mēnesī atkal kāpušas. Vairāk skaidro 360 Ziņas.
Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi šim gadam, liecina otrdien publiskotais SVF jaunākais pārskats par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook").
Latvijā pērn ceturtajā ceturksnī vispārējās valdības budžetā fiksēts pārpalikums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP), tādējādi tai esot starp astoņām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kurās valsts ienākumi pārsnieguši izdevumus, liecina otrdien publicētie ES statistikas departamenta "Eurostat" jaunākie dati, kas apkopoti par 26 ES dalībvalstīm.
Birokrātijas mazināšanai plānots vienkāršot ēku būvniecību, uzņēmumu reģistrēšanu, kā arī attīstīt e-pakalpojumu izmantošanu, liecina birokrātijas mazināšanas rīcības grupas priekšlikumi, kas otrdien prezentēti valdībai.
Eiropā ir steidzami jāpieņem ilgstoši novilcināti politiskie lēmumi, lai izveidotu vienotu kapitāla tirgus un banku savienību, jo Eiropas problēma nav naudas trūkums, bet gan vienota finanšu tirgus trūkums, kas ļautu resursus novirzīt nepieciešamās jomās, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā notiks 2025. gada 7. jūnijā. Paredzams, ka līdz to norisei politiskās partijas iespēju robežās izvairīsies no nepopulāru lēmumu pieņemšanas un diskusijām par nodokļu celšanu.
Dzelzceļa "Rail Baltica" projekta nacionālais ieviesējs SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) izsludinājis konkursu uz uzņēmuma būvdarbu līgumu vadītāja amatu, liecina informācija EDzL mājaslapā.
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem, paredz Saeima Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šodien galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā.
“Neatkarīgās” Lieldienu pārtikas grozs sadārdzinājies no 17,14 eiro 2024. gada 31. martā līdz 20,39 eiro 2025. gada 20. aprīlī, kas atbilst cenu pieaugumam par 18,9%.
Komplektā cenu pieaugumam un vispārējai dārdzībai no nākamā gada uzņēmums "Gaso" grib celt gāzes sadales tarifus. Lai arī nelielas, izmaiņas izjutīs gan mājsaimniecības, gan uzņēmumi, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.