"Priecāties nav par ko." Ekonomists skaidro, vai Latvija kļūst par nabadzīgāko valsti ES

Jaunākie “Eurostat” dati sociālajos tīklos izraisījuši asas diskusijas, jo tie rāda, ka Latvija individuālā patēriņa uz vienu iedzīvotāju ziņā ieņem pēdējo vietu Eiropas Savienībā. Latvijas rādītājs ir aptuveni par trešdaļu zemāks nekā ES vidēji, turklāt cenu līmenis valstī ir augstāks par Eiropas vidējo, kas pastiprina sabiedrības bažas par ekonomisko attīstību.

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs "360TV Ziņām" norāda, ka šī situācija nav jauna un patiesībā bija paredzama. Viņš uzsver, ka zems patēriņš tieši izriet no salīdzinoši zemā iekšzemes kopprodukta (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kas ilgstoši ietekmē iedzīvotāju dzīves līmeni. Ekonomists atzīst, ka par šādiem datiem nav pamata priecāties, tomēr tie atspoguļo realitāti, par kuru jau iepriekš bijis zināms.

“Priecāties nav par ko, bet tā ir ziņa, kuru zinājām jau ilgu laiku iepriekš. Kāpēc patēriņš Latvijā ir zems - tāpēc, ka IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā ir zems,” skaidro Krasnopjorovs.

Ekonomists uzsver, ka ekonomikas izaugsme nenotiek automātiski un prasa mērķtiecīgu rīcību. Viņš norāda, ka IKP pieauguma veicināšana ir nepieciešama, lai ilgtermiņā palielinātos patēriņš, labklājība un dzīves līmenis.

“Lai Latvijas ekonomika augtu ātrāk nekā Eiropas Savienības vidējā ekonomika, tad ir jāveicina izglītība, cilvēkkapitāls, investīcijas un inovācijas,” uzsver ekonomists, piebilstot, ka šādos apstākļos Latvija varētu attīstīties par vienu procentpunktu straujāk nekā ES vidēji.

Krasnopjorovs norāda, ka šāda izaugsme ļautu vienas paaudzes laikā būtiski samazināt patēriņa plaisu ar pārējo Eiropu. Lai gan pašreizējie dati iezīmē sarežģītu situāciju, tie vienlaikus kalpo kā skaidrs signāls par virzieniem, kuros valstij jāiegulda, lai uzlabotu iedzīvotāju labklājību ilgtermiņā.