Balticovo investē 150 miljonus olu ražošanā
AS "Balticovo" šogad ieguldījis vairāk nekā 150 miljonus eiro ražošanas attīstībā, informēja "Balticovo" valdes loceklis, komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps.
Auškāps 2025. gadu Latvijas putnkopības un olu ražošanas nozarei vērtē kā stabilu, taču dinamisku un izaicinājumiem bagātu. Nozare turpināja pielāgoties Eiropas prasībām un sabiedrības gaidām par augstākiem labturības standartiem, vienlaikus saskaroties ar izmaksu svārstībām un sarežģījumiem globālajās piegāžu ķēdēs.
"Balticovo" šis gads ir bijis izrāviena posms, īstenojot pāreju uz ārpus sprostu dējējvistu turēšanas sistēmām, modernu vistu novietņu celtniecību un jauna olu šķirošanas centra izveidi, kas ļaus uzņēmumam stiprināt konkurētspēju gan Latvijā, gan eksportā, saglabājot stabilu izaugsmi, skaidroja Auškāps.
Tāpat viņš norādīja, ka šogad gan tirgotāji, gan patērētāji arvien biežāk izvēlas ārpus sprosta un brīvos apstākļos dētas olas. Arī mazumtirdzniecības tīkli publiski definējuši labturības politikas, kas skaidri nosaka virzību uz ārpus sprostiem ražotām olām. Līdz ar to galvenā tendence 2025. gadā ir pāreja uz ārpus sprostiem dētām olām.
Tādēļ "Balticovo" ieguldījis vairāk nekā 150 miljonus eiro ražotnēs Iecavā, Madonā, Daugavpilī un Vilcē. Lielākā daļa investīciju koncentrēta Iecavā, kur top jauns, moderns ražošanas komplekss ar 12 ārpus sprostu vistu novietnēm, četrām jaunputnu audzētavām, kā arī mūsdienīgu olu šķirošanas un pakošanas centru. Šis investīciju projekts ļaus uzņēmumam pilnībā pāriet uz ārpus sprostu turēšanas sistēmām, uzsvēra Auškāps.
Paralēli Iecavā norit arī esošo sprostu novietņu pārbūve atbilstoši jaunajām prasībām. Vienlaikus "Balticovo" turpina attīstīt un paplašināt brīvo vistu novietnes arī Madonā, Vilcē un Daugavpilī.
Savukārt putnu gripa ir kļuvusi par pastāvīgu apdraudējumu ne vien Latvijā, bet visā Eiropā, un tās ietekme ir jūtama gan ražošanas drošības nodrošināšanā, gan izmaksu pieaugumā. Lai mazinātu saslimšanas riskus, uzņēmumiem jāievieš ļoti stingri biodrošības pasākumi, regulāri jāatjaunina kontroles protokoli un jāreaģē uz jaunākajiem epidemioloģiskajiem datiem. Tas prasa gan finansiālus, gan cilvēkresursu ieguldījumus un mazina prognozējamu stabilitāti ražošanas plānošanā.
Tāpat Auškāps norādīja, ka pāreja uz ārpus sprostu turēšanas sistēmām ir izaicinoša nozarei. Tas ir ilgtspējas virzienā vērsts process, bet tas prasa simtiem miljonu eiro lielas investīcijas infrastruktūrā, tehnoloģijās un jaunu novietņu izbūvē. Vislielākās grūtības sagādā šīs pārejas nodrošināšana, lai tā notiktu pakāpeniski un pārdomāti, saglabājot ražošanas nepārtrauktību un nepieļaujot svārstības ne piedāvājumā, ne produkcijas kvalitātē.
"Balticovo" saskārās ar izaicinājumiem darbaspēka pieejamībā, īpaši reģionos, kuros atrodas lielākā daļa ražotņu. Darbinieku meklēšanu padara sarežģītāku demogrāfiskās tendences un konkurence.
Kopumā šis gads uzņēmumam bijis ar stabilu kāpumu, kā arī "Balticovo" pirmo reizi vēsturē pārkāpis viena miljarda saražotu olu slieksni, atzīmēja Auškāps.
"Balticovo" eksporta apjoms saglabājis augošu tendenci un jau sasniedzis 75% īpatsvaru pret olām un olu produktiem, kas realizēti Latvijā.
2024. gadā "Balticovo" strādāja ar 112,117 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8,9% mazāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa samazinājās par 39,1% un bija 11,775 miljoni eiro.
"Balticovo" pamatdarbība ir vistu olu, olu pulvera, olu šķidrās masas, vārītu vistu olu bez čaumalas un vārītu kapātu olu ražošana un realizācija. Uzņēmums reģistrēts 1992. gadā, un tā pamatkapitāls ir 5 370 381 eiro.
Uzņēmuma lielākais īpašnieks, pēc "Balticovo" 2024. gada pārskatā minētā, ir SIA "BCO". Vienlaikus "BCO" kapitālā, pēc "Firmas.lv" datiem, 60,3% pieder Tatjanai Poplavskai, 29,7% - Valdim Grimzem, bet 10% - Vladimiram Mhitarjanam.
