14. decembrī zemkopības ministre Laimdota Straujuma dodas darba vizītē uz Briseli, lai Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē, kā arī vairākās daudzpusējās tikšanās ar dažādu ES dalībvalstu lauksaimniecības ministriem turpinātu diskusijas par Kopējās lauksaimniecības politikas reformu.
Kā arī cīņu par taisnīgiem tiešajiem maksājumiem un lauku attīstības politikas finansējumu Latvijas lauksaimniekiem un panāktu Latvijas zivsaimnieku interešu ievērošanu nākamā ES plānošanas perioda laikā no 2014. līdz 2020. gadam.
Zemkopības ministre Laimdota Straujuma tiksies ar ES jūrlietu un zivsaimniecības komisāri Mariju Damanaki, kurai paudīs Latvijas zivsaimnieku prasības Kopējās zivsaimniecības politikas un nākamā ES plānošanas perioda finanšu instrumenta Eiropas Jūrniecības un zivsaimniecības fonda saistībā, tostarp arī uzsverot, ka, nosakot ikgadējo kvotu apjomus vai tā saucamo maksimālo ilgtspējīgo apjomu ir jāsasniedz pakāpeniski līdz 2015. gadam vienīgi tiem krājumiem, kur tas ir iespējams, nevis viena gada laikā. Zemkopības ministre komisārei arī paudīs Latvijas nostāju, ka turpmāk nozvejas kvotas jānosaka pēc reģionālā principa, t.i., ka par nozvejas kvotām Baltijas jūrā lemj tikai tās ES dalībvalstis, kas atrodas pie Baltijas jūras, nevis visas ES dalībvalstis, kā tas ir noticis līdz šim.
14.decembrī zemkopības ministrei būs tikšanās ar Igaunijas, Lietuvas, Zviedrijas, Somijas un Dānijas, kas ir nākamā ES prezidējošā valsts 2012. gada pirmajā pusgadā, lauksaimniecības ministriem, kuriem uzsvērs nepieciešamību pēc 2013. gada beidzot ieviest taisnīgus tiešos maksājumus visiem ES lauksaimniekiem, lai to starpā būtu līdzvērtīgi konkurences apstākļi.
15. un 16. decembrī zemkopības ministre piedalīsies ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē, kurā apspriežot Kopējās lauksaimniecības politikas reformu, uzsvērs, ka Lauku attīstības pasākumu īstenošanas finansējumam un tā sadalei starp ES dalībvalstīm pēc 2013. gada ir jābalstās uz objektīviem mūsdienu kritērijiem, piemēram, lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība, ‘Natura 2000’ teritorijas, mežu platības, pastāvīgo pļavu un ganību platības, iekšzemes kopprodukts uz vienu valsts iedzīvotāju u.c., neņemot vērā vēsturiskos un šobrīd jau ļoti neobjektīvos pagātnes rādītājus.
Diskusijā par nākotnes Eiropas Jūrlietu un Zivsaimniecības fondu Laimdota Straujuma norādīs, ka lielajiem zvejas un akvakultūras produktu apstrādes uzņēmumiem, kas ražošanas procesā izmanto lielu roku darba apjomu, bet kuru uzņēmuma apgrozījums nepārsniedz vidēja lieluma uzņēmumu rādītājus, finansējuma atbalsta apjoms (intensitāte) ir jāparedz tāds pats kā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
Savukārt 16.decembrī Laimdota Straujuma tiksies ar Kipras, kas būs ES prezidējošā valsts 2012. gada otrajā pusgadā, lauksaimniecības, dabas resursu un vide ministru Sofocli Aletrari, lai arī Kiprai skaidrotu Latvijas un citu ES dalībvalstu, kuru lauksaimnieki saskaņā ar EK priekšlikumu tiks diskriminēti arī pēc 2013. gada, pamatoto prasību atbalstīt taisnīgus tiešos maksājumus visu ES dalībvalstu zemniekiem.
Kā zināms, lai tiešie maksājumi būtu taisnīgi un objektīvi visiem ES lauksaimniekiem, Latvija ierosina noteikt minimālo tiešo maksājumu līmeni 80 procentu apmērā no ES vidējā, ko jāsaņem ikvienai dalībvalstij, sākot jau ar 2014. gadu.