Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas delegācijas vadītājam Albertam Desam un citām augstām Eiropas Komisijas amatpersonām nosūtīta Baltijas valstu lauksaimnieku organizāciju vēstule, kurā uzsvērta vietējo zemnieku nostāja saistībā ar nevienlīdzīgajiem konkurences apstākļiem Eiropas Savienībā (ES).
Vēstuli Baltijas valstu lauksaimnieku organizāciju vārdā sagatavojis biedrības "Zemnieku saeima" (ZSA) priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
Baltijas valstu lauksaimnieku organizāciju pozīcija ir nelokāma, uzstājot uz godīgu kopējās lauksaimniecības politikas reformu, vēstulē Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas delegācijas vadītājam Albertam Desam un citām augstām Eiropas Savienības amatpersonām norādījuši biedrības "Zemnieku saeima" (ZSA) pārstāvji.
Tiešo maksājumu sistēma kopējās lauksaimniecības politikas reformā ir jāpārskata.
Tajā arī norādīts, ka Baltijas valstu izmaksu līmenis lauksaimniecībā ir tuvu citu ES dalībvalstu izmaksu līmenim, kamēr tiešo maksājumu likmes Baltijas valstīs ir zemākās.
"Nevienlīdzīgie atbalsta maksājumi noveduši pie darbaspēka trūkuma, jo Baltijas lauku reģionu iedzīvotāji pamet laukus, lai dotos strādāt pie lauksaimniekiem citās ES valstīs. Aicinām nodrošināt visām ES dalībvalstīm vienādus nosacījumus, stiprinot pārliecību Baltijas iedzīvotāju vidū, ka ES ir vienlīdzīga attieksmē pret visām valstīm ne tikai vārdos, bet arī darbos," teikts vēstulē.
Kā ziņots, EK 29.jūnijā izteica priekšlikumu nākamajam septiņu gadu budžeta periodam no 2014.gada līdz 2020.gadam, kurā lauksaimniecības politikas finansēšanai paredzēts izlietot gandrīz 387 miljardus eiro jeb 271 miljardu latu, kas ir aptuveni 36% no kopējā ES budžeta.
Tiešos maksājumos EK piedāvā veikt minimālu finansējuma pārdali no tām dalībvalstīm, kuras tagad saņem atbalstu virs vidējā maksājumu līmeņa - 186 latiem par hektāru -, uz tām dalībvalstīm, kuras saņem zemākos atbalstus, Latvijai paredzot papildus saņemt klāt tikai apmēram 35 latus. Taču Latvijai šis priekšlikums nav pieņemams, jo tādējādi tiek diskriminēti vietējie zemnieki, veidojot nevienlīdzīgu konkurenci. Latvijas puse uzskata, ka tiešie maksājumi nedrīkst būt zemāki par 140 latiem par hektāru.
Kā ziņots, platību maksājumi Latvijas zemniekiem patlaban ir viszemākajā līmenī - 90 eiro jeb 63 lati par hektāru -, kamēr vidējais ES rādītājs ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru. Tikmēr atsevišķās Eiropas valstīs tie sasniedz pat 600 eiro jeb 420 latus par hektāru.
Jau ziņots, ka Baltijas valstu lauksaimnieki vienojušies plānot kopīgus protestus cīņā par taisnīgiem Eiropas Savienības (ES) tiešmaksājumiem.