Eiropas Komisija (EK) vēlas, lai Latvija pildītu uzņemtās saistības, un cer, ka tā izpildīs visu, kā solīts, jo programmas neizpildes gadījumā alternatīvas ir daudz sliktākas, šodien Latvijas Televīzijas raidījumā "100.pants" sacīja Eiropas Savienības ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja.
Almunja atzīmēja, ka Latvijas valdības, kas līdz krīzei bijušas vairākas, situāciju novērtēja nepareizi. Latvijas valdības agrāk kārtīgi nav novērtējušas ekonomisko situāciju un recesijas draudus, uzskata Almunja.
Komisārs uzsvēra, ka EK pārstāvji ir vēlējušies tikties ar iedzīvotājiem, uzzināt viņu nostāju, kā arī paskaidrot, ka visi citi varianti, alternatīvas būtu vēl sāpīgākas. Viņš aicināja sabalansēt un izvērtēt to, kas notiek izglītības politikā un veselības politikā, un norādīja uz nepieciešamību naudu izdalīt vienmērīgi.
Budžeta labojumi dažos jautājumos būs ļoti būtiski, taču Almunja norādīja, ka trīs un četrus gadus pirms krīzes tika būtiski palielinātas algas. Ja šobrīd algas tiek būtiski samazinātas, tad pirms krīzes minētajā laika periodā tās palielinātas par 25% līdz 30% gada laikā.
Almunja uzskata, ka budžeta konsolidāciju Latvijā nevajadzētu veikt uz maznodrošināto rēķina, bet gan būtu jāapsver progresīvās nodokļu sistēmas ieviešana, kā tas esot lielākajā daļā ES dalībvalstu.
Valdībai jāpieņem lēmumi, kad tā sagatavo 2010.gada budžetu, un arī parlamentam tie jāpieņem, jo tas apstiprina budžeta projektu. Almunja sacīja, ka ļoti vēlas, lai visas šīs pūles un upuri ir vienmērīgi sadalīti, jo sabiedrības mazāk nodrošinātajam slānim nebūtu jāsedz visas izmaksas.
Viņš norādīja uz citu valstu praksi nodokļu piemērošanā, sakot, ka citās valstīs tiem, kuriem ir lielāki ienākumi, ir arī lielāki nodokļi, taču atzīmēja, ka EK neko nevar uzspiest Latvijas valdībai un parlamentam, jo tās pienākums ir uzraudzīt saprašanās memorandā ietverto solījumu izpildi, kurā ir teikts, ka tad, ja budžeta konsolidācijai nepieciešami papildus ienākumi, ir nepieciešams palielināt nodokļus.
Vizītes laikā tiekoties ar finanšu ministru Einaru Repši (JL), ticis runāts par iespēju palielināt finansējumu Valsts ieņēmumu dienestam, tādējādi veidot izņēmumu, lielāku līdzekļu daudzumu tērējot VID kapacitātes uzlabošanai. Almunija norādīja, ka tas nav viņa lēmums.
Viņš atzinīgi novērtēja Latvijas valdības paveikto, izveidojot sociālo drošības spilvenu, kā arī izteica vēlmi, lai tiktu paredzēts līdzfinansējums ES fondu naudai, jo tieši šie līdzekļi varētu palīdzēt, veicināt tirgus attīstību.
Ir jāsabalansē izdevumu samazināšana un ieņēmumu gūšana, kā arī jādomā par nākotni un par resursiem, ar kādiem valsts no ekonomikas grūtībām atgūsies atzīmē komisārs.
Starptautiskās sabiedrības viedoklis par Latviju strauji mainīsies uz labo pusi, ja programma, par ko valsts vienojusies ar aizdevējiem, tiks ievērota un Latvijas valdība aizsūtīs budžetu uz parlamentu un budžetā būs visi nepieciešamie nosacījumi.
Tādā gadījumā Latvijas valdības un iestāžu uzticamības rēķins krietni celsies, taču, ja programma netiks ieviesta savlaicīgi, būs negatīvas sekas.