"Nē," tik lakoniska bija Eiropas Savienības ekonomikas un monetāro lietu komisāra Hoakina Almunjas atbilde uz jautājumu, vai politiskajām partijām ir izdevies iecerētais – viņu pārliecināt, ka starptautiskajiem aizdevējiem, tostarp EK, ir jāmīkstina Latvijai izvirzītās prasības.
Otrdien Rīgā H. Almunja tikās ar Saeimas frakciju vadītājiem un Budžeta komisijas deputātiem, visai asā tonī skaidrojot un atgādinot tās apņemšanās, kuras koalīcijas partiju līderi parakstījuši. "Es saprotu, ka aizdevuma programma ir sarežģīta, pat sāpīga, bet kāda ir alternatīva šai programmai, kas sniedz finanšu palīdzību? Vai labāks risinājums Latvijas sabiedrībai ir lata devalvācija? Kurš spēs iedzīvotājiem izskaidrot devalvācijas reālās sekas?" vēršoties pie politiķiem, ekspansīvi prasīja EK pārstāvis, atbildi tā arī nesagaidot.
Lai gan koalīcijas lielākā partnera Tautas partijas politiķi vēl dienu iepriekš paziņoja, ka nepiekrīt budžeta deficīta samazinājumam par 500 miljoniem latu un partijas pārstāvis Vents Armands Krauklis paziņoja, ka "Almunja nav Dievs tas Kungs", otrdien pēc tikšanās ar eirokomisāru politiķis atzina, ka iespēja pārliecināt aizdevējus mīkstināt prasības ir maz ticama. TP tomēr rūpīgi vērtēšot, vai ir iespējams turpināt sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem par programmas nosacījumu mīkstināšanu. Nevienas koalīcijas partijas ministrs otrdien valdības sēdē nebija cēlis iebildes pret to, ka budžeta deficīts jāsamazina par 500 miljoniem, Neatkarīgajai uzsvēra premjers Valdis Dombrovskis (JL) pēc valdības sēdes, kurā koalīcijas ministri tā arī nespēja vienoties un atlika uz piektdienu galīgo lēmumu par Finanšu ministrijas priekšlikumiem 2010. gada budžeta izdevumu un ieņēmumu daļas korekcijām.
Ja Latvija turpinās pildīt starptautisko aizdevēju programmas nosacījumus, kuras nākamais solis ir 2010. gada budžets ar 500 miljonu konsolidāciju, H. Almunja Latvijai prognozē atveseļošanos vienlaikus ar citām Eiropas valstīm, kas citādi neesot apdraudēta. Tāpat komisārs uzskata, ka aizdevēju prasību izpilde Latvijai nodrošinās atbilstību kritērijiem, lai 2014. gadā pievienotos eirozonai. "Ja kāds šaubās par Latvijas iespējām atmaksāt aizdevumu, ekonomika atveseļosies un augšupeja atgriezīsies," ir drošs H. Almunja.
EK pārstāvis otrdien Rīgā no koalīcijas partijām nebija prasījis, vai tās atbalstīs ar starptautiskajiem aizdevējiem saskaņoto budžeta projektu. Tam, ka konceptuāla vienošanās koalīcijā par to ir, esot saņemti apliecinājumi valdības līmenī, un vienošanās detaļas EK neinteresē, tāpat kā neinteresē konkrēti, uz kādu pasākumu rēķina budžeta konsolidācija tiks veikta. Vienlaikus H. Almunja uzteica, ka Latvijas valdība pilda nosacījumu, ka deficītu nedrīkst mazināt tikai uz budžeta izdevumu daļas rēķina, bet jāmeklē papildu ieņēmumi.
"Tautas partijai šobrīd ir grūts uzdevums atrast izeju no tā stūra, kurā tā sevi ir iedzinusi," saka ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL). Spriežot pēc politiķu izteikumiem, TP izvēlējusies taktiku skaidrot, ka vasarā vienošanos par 500 miljonu konsolidāciju ar aizdevējiem parakstījusi, ticot premjera un finanšu ministra solījumiem, ka šajā summā ietverts arī pozitīvais fiskālais ieguvums no jau veiktajiem samazinājumiem, tātad reālais samazinājums 2010. gadā būs mazāks. Tā uz TP pozīcijas maiņu otrdien pēc tikšanās ar H. Almunju norādīja V. A. Krauklis.
H. Almunja otrdien politiķiem skaidroja, ka spēkā ir abi nodomu protokolā ar EK un Starptautisko valūtas fondu ietvertie nosacījumi – gan par budžeta deficītu, kas nedrīkst pārsniegt 8,5%, gan par to, ka budžeta izdevumu un ieņēmumu daļa jākonsolidē par 500 miljoniem latu. Ja Latvija panāk, ka 2010. gada budžeta deficīts nepārsniedz 8,5%, konsolidējot mazāk par pusmiljardu latu, spēkā tik un tā esot 500 miljoni, kas ierakstīti nodomu protokolā, ko šovasar parakstīja partijas.