Rojas ostā nogrimis kuģis [papildināts plkst. 10:38]

© f64.lv, Mārtiņš Zilgalvis

Rojas ostā nogrimis kuģis un patlaban atbildīgie dienesti strādā, lai no kuģa izplūdušie naftas produkti nenokļūtu jūrā, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).

Šorīt ap plkst.5 VUGD saņēma informāciju no Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta, ka Rojas ostā piestātnē nogrimis zvejas kuģis un uz ūdens virsmas redzams naftas produktu plankums.

Jūras spēkos aģentūra LETA noskaidroja, ka bija saņemts paziņojums par nostrādājušu avārijas boju.

Notikuma vietā konstatēts, ka kanālā ir nogrimis kuģis un uz ūdens virsmas redzams naftas produktu plankums, kas virzās uz jūras pusi.

Ugunsdzēsēji kanālā izvietojuši norobežojošās un absorbējošās bonas. Patlaban notikuma vietā tiek izvietotas papildus norobežojošās un absorbējošās bonas visā kanāla platumā, lai naftas produkti nenokļūtu jūrā.

Par notikušo informēts Valsts vides dienests.

Ugunsdzēsēji turpina darbu notikuma vietā sadarbībā ar Rojas ostas pārvaldi.

Tikmēr nogrimušā kuģa īpašnieks SIA "Zvejnieku saimniecība Irbe" aģentūrai LETA komentāru nesniedza.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Rojas ostas pārvaldnieks Jānis Megnis, SIA "Zvejnieku saimniecībai Irbe" piederošais zvejas kuģis nogrimis ostas piestātnē. Patlaban nav zināms, kādēļ tā noticis, jo kuģis bijis labā tehniskā stāvoklī un regulāri devies jūrā. "Kuģa īpašnieks jau ir sameklējis ūdenslīdējus, kuri gatavos kuģi izcelšanai. Pēc tam varēs spriest par cēloņiem, kuru dēļ tas nogrima," pauda Megnis.

Viņš uzsvēra, ka, pateicoties VUGD darbinieku profesionālai rīcībai, ir ierobežota nafta produktu noplūde.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka "Zvejnieku saimniecība Irbe" pērn strādāja ar 5,001 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,7% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa bija 161 309 pretstatā zaudējumiem 2019.gadā.

Zvejnieku saimniecība reģistrēta 1996.gadā, un tās pamatkapitāls ir 5680 eiro. Uzņēmums vienādās daļās pieder Laurim Jirgenam un Ansim Jirgenam.

Latvijā

Daudz tiek runāts un darīts, lai sabiedrībā izskaustu vardarbību pret sievietēm. Bet kā ir ar vardarbību pret vīriešiem? Vīrieši un pusaudži lielākoties klusē un slēpj pret viņiem vērstās vardarbības faktus. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi uzskata: vardarbības upura statuss ir apkaunojošs. Turklāt tiesībsargājošajās iestādēs uz vīriešiem lūkojas kā uz otrās šķiras upuriem, sak, ko tu te gaudo, savas problēmas tev kā vīrietim jārisina pašam! Par šo situāciju saruna ar pusaudžu psihoterapeitu, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītāju Nilu Saksu Konstantinovu.