Lauksaimniecību gaida reformas

Par Latvijas lauksaimniekus diskriminējošiem atbalsta nosacījumiem tiek runāts jau kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā.

Šo sešu gadu laikā politiķi vairākkārt ir solījuši darīt visu, lai panāktu taisnīgāku atbalstu, taču joprojām Latvijas zemnieki saņem vismazākos tiešos maksājumus no ES. Arī pirms gaidāmajām vēlēšanām politiķi neskopojas ar solījumiem.

Taisnīgus atbalsta maksājumus no ES budžeta Latvijas lauksaimniekiem sola vairākas partijas un apvienības – Vienotība, ZZS, Atbildība, Par labu Latviju. Apvienība Atbildība apņemas ieviest arī kvotu principu saņemtajam ES finansējumam, lai tas tiktu taisnīgi sadalīts starp reģioniem un nonāktu tur, kur tas ir visvairāk nepieciešams. Pēc Atbildības līdzpriekšsēdētāja Valda Lauska vērtējuma, visvairāk ES finansējums būtu jānovirza Latgalei: "To pamato teritorijas attīstības indekss, uzņēmumu skaits uz vienu iedzīvotāju, IKP rādītājs uz vienu iedzīvotāju, bezdarba rādītājs, ienākumu lielums uz vienu iedzīvotāju utt. Latgalei līdzekļu sadalē seko Vidzeme.

Kurzemē situācija ir labāka, jo to stabilizē divas spēcīgas pilsētas – Liepāja un Ventspils. Taču lauku teritoriju attīstības rādītāji gandrīz neapsteidz Latgali. Tradicionāli un vēsturiski par turīgāko novadu Latvijā uzskata Zemgali, kaut gan arī tur kritēriji apmierinošāki ir tikai, pateicoties attīstītai lauksaimniecībai."

Arī Visu Latvijai–TB/LNNK sola pārmaiņas ES līdzekļu sadalē. "ES fondu atbalsts ir jāsaņem arī ļoti mazajām saimniecībām, kuras veido lauku vidi, kā arī mazajai nelauksaimnieciskajai uzņēmējdarbībai laukos. Mēs uzskatām, ka ir jāatvieglo nodokļu maksāšana mazajiem lauksaimniekiem, ļaujot viņiem reizi gadā samaksāt noteiktu patentmaksu," uzsver apvienības preses sekretārs Rolands Pētersons.

ZZS iestājas ne tikai par lauksaimnieku vienlīdzību ES, bet sola atbalstīt arī bioloģisko saimniekošanu, nepieļaut mazo ražotāju un zemnieku diskrimināciju nodokļu un valsts atbalsta jautājumos.