Ja Latvijas Banka (LB) 1993.gadā nebūtu izsniegusi jaunu licenci "Bankai Baltija" un būtu liegusi noguldījumu piesaistīšanu, tad zaudējumi varētu būt no aptuveni 20 miljoniem latu līdz 30 miljoniem latu, nevis pārsniegtu 180 miljonus latu, šodien tiesas sēdē Rīgas apgabaltiesā sacīja BB likvidatora advokāts Viktors Tihonovs.
Ne Tihonovs, ne otrs BB likvidatora AS "BDO" advokāts Vairis Brīze šodien apgabaltiesā nevarēja atbildēt uz valsts interešu aizstāvja Romualda Vonsoviča jautājumu, par to, cik no vairākiem simtiem tūkstošu kreditoru ir juridiskas personas un cik no šīm personām jau ir izslēgtas no Uzņēmumu reģistra saistībā ar likvidāciju. Brīze akcentēja, ka nav izslēgts, ka likvidatoram pieteiksies šo kreditoru saistību pārņēmēji.
Brīze arī papildināja, ka tad, ja LB būtu īstenojusi stingru kredītiestāžu uzraudzību, kontrolējot tostarp likumu prasību ievērošanu, kā arī izstrādājusi speciālās normas, tad situācija būtu bijusi citāda, nekā tā bija deviņdesmitajos gados.
Tihonovs skaidroja, ka BB aktīvi 1992.gadā bijuši vairāk nekā 11 miljoni latu, 1993.gada beigās - 96 miljoni latu, bet 1994.gadā - 229 miljoni latu, tādējādi lielākais pieaugums procentuāli bijis 1994.gada beigās. Ja akcionāriem nebija naudas pašu kapitāla nodrošināšanai, tad secināms, ka BB faktiski pastāvējusi uz noguldītāju naudas un par to zinājusi centrālā banka.
Kā apliecinājumu šiem izteikumiem Tihonovs minēja toreizējā LB vadītāja Einara Repšes (JL) vēstuli ģenerālprokuratūrai, kas sākusies ar vārdiem, ka problēmas un trūkumi BB darbībā bijuši jau no 1993.gada. Skatot to kopā ar BB bilances datiem, esot jāpiekrīt, ka tad, ja BB darbībai LB nebūtu izsniegusi jaunu licenci un būtu liegusi noguldījumu piesaistīšanu, tad zaudējumi būtu mazāki.
Pēc viņa teiktā, licenci BB darbībai vajadzēja apturēt jau 1993.gada beigās. Turklāt, kad LB 1995.gadā pārņēmusi BB, kas ir vienīgais šāds gadījums Latvijā, un arī Eiropā, tad tas uzskatāms par likumā noteikto uzraudzības pārkāpšanu, jo "uzraudzītājs pārņem uzraugāmo", iecēla savu pārstāvi Uldi Klausu vadībā, bet pēc mēneša iesniedza bankas maksātnespējas pieteikumu.
BB advokāti Tihonovs un Vairis Brīze tiesas sēdē skaidroja, ka BB likvidators AS "BDO" prasību tiesā iesniedzis BB kreditoru interesēs, lai gan pašā prasībā zaudējumus - 238 miljonus latu - no valsts tiek lūgts piedzīt par labu BB.
Advokāti uzsvēra, ka tad, ja prasība tiks apmierināta un nauda "atnāks" uz BB, tā tiks sadalīta kreditoriem, lai gan tas nenotikšot uzreiz. Viņi atzīmēja, ka prasību celt "kreditoru interesēs" juridiski nepieļauj Civilprocesa likuma normas.
Brīze arī skaidroja, ka tikpat kā nav iespējams atrast vietu - "tādu stadionu", lai uz tiesas sēdi varētu uzaicināt visus BB kreditorus, par kādiem uzskatāmi visi, kas noguldījuši naudu BB.
Prasības summa, kas 2005.gadā bijusi 185 miljoni latu, - ir neapmierināto BB kreditoru prasījumi, ko veido ap 110 000 kreditoru prasījumi. Lietas materiālos šo kreditoru uzskaitījums aizņem sešus sējumus, un starp kreditoriem ir arī LB un Valsts ieņēmumu dienests.
Advokāti tiesas sēdē skaidroja, ka šajā summā ietilpst arī obligāto rezervju summas, kas savulaik bezstrīdus kārtībā norakstītas no BB kontiem. Uz Vonsoviča jautājumu, vai patlaban LB rīcībā ir kaut viens BB veidoto obligāto rezervju lats, Brīze sniedza izvērstu skaidrojumu par to, kā obligātās rezerves tiek veidotas un kāda ir šīs naudas izcelsme, savukārt Tihonovs pieļāva, ka tām vajadzētu būt ap 14 miljoniem latu.
Tāpat Brīze nevarēja atbildēt uz Vonsoviča jautājumu, cik lieli zaudējumi, pēc prasītāju domām, LB īstenotās uzraudzības dēļ laikā no 1992.gada līdz 1994.gadam radušies BB.
Tiesa šodien BB prasībā pret valsti pasludināja pārtraukumu līdz pirmdienas, 5.jūlija, plkst.10. Tiesa noteica, ka lietas izskatīšana tiks turpināta arī otrdien, 6.jūlijā, un piektdien, 9.jūlijā.