Pagājušajā gadā darba devēji slimības lapu apmaksai tērējuši par 37,3% jeb gandrīz 17 miljoniem latu mazāk, arī šogad tiek lēsts šo tēriņu kritums, raksta laikraksts "Dienas Bizness".
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka darbnespējas lapu apmaksai 2009.gadā tērēti 28,5 miljoni latu, savukārt 2008.gadā šim mērķim tika iztērēti 45,49 miljoni latu.
"Bezdarbnieku skaits Latvijā šogad turpināja pieaugt, samazinājās legāli nodarbināto skaits, ir arī sektori, kuros šogad darba algas vēl ir samazinātas, tāpēc darba devēju tērētā nauda slimojošu darbinieku apmaksai, visticamāk, šogad būs vēl mazāka nekā pērn," prognozē šķidrā metāla maisītāju ražotāja SIA "MHDSKB" direktors Andris Strautmanis.
Arī drošības risinājumu SIA "Hansab" valdes loceklis Ingemārs Liakovičus uzskata, ka Latvijā ir pieaudzis pelēkās ekonomikas īpatsvars, kas arī samazina statistiski uzrādītos darba devēju tēriņus slimojošu darbinieku apmaksai, turklāt esot mazāks pieprasījums pēc papildu strādniekiem arī ēnu ekonomikā.
Pēc vairāku aptaujāto domām, tieši minēto iemeslu dēļ darba devēju apmaksāto slimības pabalstu apmērs šogad varētu samazināties aptuveni par 10%-20%.
""Dzintars" ir izjutis slimības lapu apmaksas samazinājumu," uzsver parfimērijas kompānijas valdes priekšsēdētājs Iļja Gerčikovs. Viņš šo situāciju skaidro ar vairāku faktoru radīto efektu. Proti, pērn bija mazāks nodarbināto skaits, samazinātas darba algas, turklāt ar 2009.gadu tika samazināts darba devēju apmaksāto slimības dienu skaits.
Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas tautsaimniecības un finanšu eksperts Mārcis Dzelme norāda, ka darbinieki ir kļuvuši apzinīgāki un mazāk izmanto slimības lapas. "Būtisku ietaupījumu radīja arī darba devēju apmaksāto slimības dienu skaita samazinājums līdz deviņām, 2008.gadā tādas bija 14 (pirmā slimošanas diena netiek apmaksāta), sava nozīme arī algu samazināšanai un nodarbināto skaita kritumam," skaidro Dzelme.
Viņaprāt, pašreizējā bezdarba apstākļos ir būtiski sarucis simulantu īpatsvars, kad darbinieki ļaunprātīgi izmanto slimības, lai tajā pašā laikā strādātu nelegāli citā vietā vai dotos izklaides pasākumos.
Savukārt Gerčikovs norāda uz svarīgāko problēmu, kura nav atrisināta, - ārstu darba kontroli. "Slimības lapu saņemt ir ļoti viegli un nav atrasts mehānisms, kā kontrolēt un atsijāt reāli slimojošu personu no simulanta," uzsver Gerčikovs.
Viņaprāt, patlaban nepamatota slimības lapu pieprasīšana un izsniegšana salīdzinājumā ar pāris gadu vecu pagātni ir samazinājusies, tomēr diez vai varot uzskatīt, ka tā ir pilnībā izzudusi.
Lai arī "Hansab" nav novērots, ka darbinieki ļaunprātīgi izmantotu slimības lapas, tomēr Liakovičus uzskata, ka būtu vēl vairāk jāsamazina darba devēju apmaksāto slimības dienu skaits, jo pašreizējās deviņas dienas tautsaimniecības lejupslīdes apstākļos ir liels slogs, it īpaši, ja jau tiek maksāts sociālais nodoklis, kas ir paredzēts arī šim mērķim. Viss pamatsmagums ir uzlikts uz biznesa pleciem, jo valsts no sociālās apdrošināšanas budžeta sāk maksāt tikai pēc slimošanas desmitās dienas, kaut gan lielākā daļa slimojot aptuveni šo pašu dienu skaitu.
"Būtu tikai apsveicami, ja visā Baltijā uzņēmēju apmaksāto slimības dienu skaits būtu vienāds vai arī atšķirtos tikai par vienu dienu," uzskata Liakovičus.