Zaudē simtlatu darbu arī dzeršanas dēļ

Mūsu pieredzē, nodarbinot tā sauktos simtlatniekus, bijis tikai viens gadījums, kad sieviete uz darbu neatnāca, jo bija sākusi atkal dzert, Neatkarīgajai atzīst sociālā centra Gaiziņš vadītāja Ilona Luste. Viņas vadībā strādā astoņi bezdarbnieki, un visus I. Luste uzliela par centību.

Diemžēl kopumā dati par bezdarbnieku nodarbināšanu par simt latu stipendiju liecina, ka vairākumā gadījumu, ja simtlatnieks neatnāk uz darbu vai kavē to, tas notiek alkohola radīto problēmu dēļ. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) informācija uzrāda, ka laika posmā, kopš darbojas Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzfinansētā darba praktizēšana ar 100 latu stipendiju, šo darbu pārtraukuši 2775 bezdarbnieki. Darba pārtraukšanas biežākais iemesls ir līguma pārkāpumi – kopumā vairāk nekā tūkstotis cilvēku atlaisti no šā pagaidu darba, jo pārkāpuši līguma nosacījumus, piemēram, laikus nav ieradušies darbā vai lietojuši alkoholu darba laikā. Salīdzinoši neliels skaits cilvēku izkrituši no programmas veselības stāvokļa dēļ – 291 bezdarbnieks.

Šī programma tiek īstenota no pērnā gada septembra, lai atbalstītu bezdarbniekus, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu un palikuši bez iztikas līdzekļiem. Šajā laikā Latvijas pašvaldībās tika izveidotas 17 252 praktizēšanas vietas un nodarbināti 21 449 bezdarbnieki, kas nesaņem bezdarbnieka pabalstu. Kopumā vēlmi iesaistīties darba praktizēšanā pašvaldībās ir izteikuši 43 862 NVA reģistrētie bezdarbnieki.

Vislielākais darba praktizēšanas vietu skaits ir izveidots Latgalē (5857), kur ir visaugstākais bezdarba līmenis valstī. Rīgas reģionā ir izveidotas 3416, Kurzemē – 3178, Vidzemē – 2506 un Zemgalē – 2295 darba praktizēšanas vietas bezdarbniekiem, kas nesaņem bezdarbnieka pabalstu.

***

IEMESLI DARBA PĀRTRAUKŠANAI

46% līguma pārkāpumi (tostarp neierašanās darbā bez attaisnojoša iemesla)

9% veselības stāvokļa dēļ

33% citi iemesli

1% bezdarbnieka nāve

2% uzsācis apmācības

9% iestājies darbā

Avots: NVA

Ekonomika

Dažādas izmaiņas, kas stāsies spēkā nākamgad, ietekmēs arī iedzīvotāju uzkrājumus un ieguldījumus. Mazināsies iemaksu lielums pensiju 2. līmenī, kamēr par individuāli veiktajiem uzkrājumiem, piemēram, iemaksām pensiju 3. līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, būs iespēja saņemt lielāku nodokļa atmaksu. Plašāk skaidro "Swedbank" Investīciju produktu līnijas vadītājs Rolands Zauls.

Svarīgākais