Jau pēc novembra datiem var spriest, ka deflācija būs arī decembrī, noslēdzot šo gadu ar samērā dīvainu salikumu - visstraujāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā (ES), eiro ieviešanas periods un patēriņa cenu deflācija, paziņojumā medijiem skaidro finanšu ministrs Andris Vilks (V).
Viņš norāda, ka šāda kombinācija var šķist neticama, tomēr tam visam ir samērā vienkārši skaidrojumi.
Latvijas ekonomika ir nedaudz priekšā ES savā ekonomiskajā ciklā - ja vairākām valstīm ES dienvidos risinājumi darba tirgus un valsts finanšu problēmām ir tikai sākuši rādīt pirmās pozitīvas tendences, tad Latvijā bezdarbs ir mazinājies no 21,3% 2010.gadā līdz 11,8% pašlaik, bet valdības parāds vienmēr ir bijis stipri zem ES vidējā - 2012.gadā 40,6% no iekšzemes kopprodukta. Nodarbinot neizmantoto darbaspēku un kapitālu, ir salīdzinoši viegli uzrādīt augstu ekonomikas izaugsmes sniegumu, kas nerada spiedienu uz algām un attiecīgi arī cenu līmeni.
Visticamāk, situācija sāks mainīties, kad bezdarbs sāks tuvoties 10% līmenim un spiediens uz algu pieaugumu palielināsies, un atsevišķos sektoros sāks rasties darbaspēka deficīts. Līdz ar to algas vairāk sāks noteikt piedāvājums (darba ņēmējs), nevis pieprasījums (darba devējs), kā tas ir pašlaik.
"Attiecībā uz eiro ieviešanu, kā liecina vēsture, ietekme ir lielākoties uz cenu uztveri, nevis uz faktisko inflāciju. Citiem vārdiem - pati par sevi eiro ieviešana inflāciju nerada, tomēr pats ieviešanas fakts ļoti saasina iedzīvotāju uztveri pret jebkuriem cenu kāpumiem, neatkarīgi no iemesla. Brīvā tirgū inflācija ir pastāvīga parādība, kas bija gan pirms eiro ieviešanas, gan arī būs pēc eiro ieviešanas," norāda finanšu ministrs.
Ministrs vērtē, ka gada inflāciju aizvien turpina ietekmēt spēcīgais naftas cenu kritums un eiro valūtas kāpums attiecībā pret ASV dolāru, kas savukārt tiešā veidā ir ietekmējis degvielas cenas, kā arī siltumenerģijas un gāzes tarifus. Gaidāms, ka šī ietekme pakāpeniski izsīks, jau nākamā gada sākumā novirzot gada inflāciju atpakaļ pozitīvās vērtībās.
Šā gada novembrī mēneša laikā cenas ir neraksturīgi mazinājušās par 0,5%, kas gada inflāciju no iepriekšējā mēnesī sasniegtās nulles atzīmes atkal ievirzīja atpakaļ deflācijā - mīnus 0,4%, salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri. Parasti novembrī cenu dinamiku nosaka sezonāls dārzeņu sadārdzinājums un neliels kritums apģērba un apavu cenām, kad sākusies izpārdošana, kas kopsummā veido neitrālu ietekmi uz kopējām cenām. Savukārt noteicošais faktors bieži vien ir novērojamā naftas cenu tendence pasaulē un attiecīgās degvielas cenu izmaiņas Latvijā.
Šā gada novembrī naftas cenas patiešām nedaudz mazinājās, sekmējot cenu kritumu, taču pārliecinoši spēcīgāko ietekmi veidoja izteiktas mazumtirdzniecības tīklu akcijas plaša patēriņa precēm, piemēram, maizes cena mazinājās par 2,9%, olas - par 5,4%, bet alus cena mazinājās par 4,3%.
Kā ziņots, Centrālās statistikas pārvaldes šodien publiskotie dati rāda, ka vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada novembrī, salīdzinot ar 2012.gada novembri, samazinājās par 0,4%. Precēm cenas samazinājās par 1%, bet pakalpojumiem auga par 1%. Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, palielinājies par 0,1%.