Dārzs

Jā, veicot vēl pēdējos dārza darbus, zem lapām, dēļiem vai komposta pamani baltas, necaurspīdīgas perlamutra lodītes, zini – tās ir Spānijas kailgliemeža olas, brīdina Dabas aizsardzības pārvalde un iesaka, “spied nost uzreiz!”

Smaržīgi un spilgti zaļumi ir vairāk nekā tikai vitamīnu avots; tie ir mazi dvēseles svētki. Rudenī un ziemā, kad ārā valda aukstums, miniatūrs mājas dārzs var uzlabot garastāvokli. Svaigas dilles no mini dārza uz palodzes arī piešķir dažādību jebkuram ēdienam. Kā mājās audzēt dilles, interesējas DoctorPiter.

Ja līdz oktobrim pelargonija no sulīga krūma ir pārvērtusies par kociņu ar pāris lapām galotnē, visticamāk, tas nav tāpēc, ka tuvojas ziema. Pēc pieredzējušu dārznieku domām, vainojama nepareiza kopšana.

Šogad rudens Latvijā bijis neierasti silts – vidējā gaisa temperatūra pārsniegusi klimatisko normu, un vairākkārt pārspēti diennakts maksimālās temperatūras rekordi, vēsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Tomēr ziema neizbēgami tuvojas, tāpēc ir vērts laikus sagatavot savu mazdārziņu, balkona vai terases stādījumus aukstajai sezonai. Ar praktiskiem padomiem, kā to paveikt, dalās agronome, mikrobioloģe un dārzkopības bloga @daarzniece autore Jūlija Vilcāne un “Bonava Latvija” ainavu arhitekte Alise Damberga.

Ilze Mājeniece, biedrības "Pret Spānijas kailgliemezi"dibinātāja, dalījusies vērtīgā informācijā cīņai ar invazīvo dzīvnieku mazuļiem - kailgliemežu oliņām.

Pret Spānijas gliemežiem nav brīnumlīdzekļa vai universālu kontroles ieteikumu, taču vairāku metožu konsekventa kombinācija var palīdzēt samazināt šīs sugas skaitu.

Rīgas domes šodien pieņēma saistošos noteikumus, kas paredz finansiālu atbalstu fiziskām personām bioloģiskās daudzveidības veicināšanai savos dārzos.

Mellenes ir bagātas ar vitamīniem un antioksidantiem. Uztura speciālisti uzsver par melleņu ieguvumiem veselībai.

Trešdaļa jeb 34% Latvijas iedzīvotāju šogad savā piemājas teritorijā saskārušies ar Spānijas kailgliemežiem, liecina pētījumu kompānijas "Kantar" veiktā iedzīvotāju aptauja.

Augstā ūdens līmeņa dēļ Gulbenē privātmājas dārzā bebri nograuzuši augļu kociņus.

Rīgas dome sadarbībā ar Latvijas Dabas fondu un aktīvajiem iedzīvotājiem - apkaimju biedrībām un savvaļas sēklu vācējiem - jau piekto gadu kopīgi veido pilsētas pļavas – Latvijas savvaļas augu oāzes dabas daudzveidības saglabāšanai, kas tagad krāšņi uzziedējušas un priecē gan rīdziniekus, gan pilsētas viesus.

Jūlijā šie ziedi sasniedz savu ziedēšanas kulmināciju: puķu dobes ir skaistos pumpuros. Tomēr karstums var visu sabojāt: hortenzijas var izkalst vai saslimst. Lai pārliecinātos, ka centieni nav veltīgi, izmantojiet padomu.

Spānijas kailgliemezis, invazīva un agresīvi izplatīga suga, šovasar pārņēmusi teju visu Latviju. Mitrie laika apstākļi un cilvēku pasivitāte ir radījuši ideālus apstākļus šī kaitēkļa vairošanai, kas šobrīd notiek ģeometriskā progresijā, brīdina vides eksperti. 360TV Ziņas skaidro, kāpēc situācija kļūst aizvien nopietnāka un ko ikviens var darīt, lai cīnītos pret šo sugu.

Pārtikas produkti ar negatīvu vai nulles kaloriju daudzumu ir pretrunīgi, neskatoties uz to popularitāti diētu vietnēs. Vai tādi pastāv? Ideja ir tāda, ka ķermenis patērē tikpat daudz (vai vairāk) enerģijas, lai sagremotu izvēlētos augļus vai dārzeņus, nekā tas nodrošina.

Redīsi, spināti, salāti, diļļu sēklas – ko vēl paspēt? Lai arī vasara jau rit pilnā sparā, tas nenozīmē, ka dārza sezona tuvojas beigām. Tieši otrādi – jūlija sākums ir lielisks brīdis dārza otrajam vilnim. Daudzi dārzeņi un zaļumi aug ātri un ir pateicīgi atkārtotai sējai, sniedzot ražu vēl pirms rudens. Lūk, ko vari sēt jau tagad, lai no zemes līdz šķīvim vēl paspētu izaudzēt svaigus labumus, raksta “growveg.com” eksperti.

Ir pienākusi kārtējā vasara, kad Latviju pārņēmuši Spānijas kailgliemeži. Paršķirstot sociālo vietni “Facebook”, var secināt, ka katrs piektais ieraksts ir saistīts ar cīņu pret šiem spāņu izcelsmes invazīvajiem dzīvniekiem, kuri iznīcina Latvijas iedzīvotāju dārzus, aiz sevis neatstādami neko.

Šīs vasaras ilgstošās lietavas satraukušas ne vien lauksaimniekus, bet arī ziedu audzētājus. Kalsnavas arborētumā dārzniekiem nākas īpaši rūpīgi vērot, kā augi pielāgojas mainīgajiem laikapstākļiem. Pašlaik tur plaukst viena no cēlākajām vasaras puķēm – peonija, kas šogad zied vēlāk nekā parasti, vēsta 360TV Ziņas.

Tā nav tikai priede. Tā ir kā neliels kalna fragments tavā dārzā — stingra, klusa un gleznaina ar neticami garām skujām. Un, jā, pareizi ir rakstīt “Pinus × ‘Joppi’”, ar hibrīda zīmi, jo tā ir divu spēcīgu sugu — Pinus mugo (kalnu priedes) un Pinus nigra (melnās priedes) — krustojums, iesaka dārzkope Antra Batraka.

Ir ziedi, kas kopš neatminamiem laikiem tiek uzskatīti par veiksmes un labklājības simboliem. Tie tika stādīti nevis ražas vai skaistuma dēļ, bet gan tāpēc, lai justos, ka būsiet drošībā un harmonijā.

Šobrīd teju vai ikviens dārzs var lepoties ar šobrīd tik ļoti modē esošo peoniju jeb “pujeņu” ziedēšanu - lielas, smaržīgas, sievišķīgas un vienlaikus valdonīgas - peonijas jau sen vairs nav tikai vecmāmiņu dārzu rota. Tās ir atgriezušās arī “Pinterest” iedvesmotās mājās, kāzu pušķos, modes fotosesijās un pat parfimērijā. Bet ko mēs patiesībā zinām par šiem greznajiem ziediem? Peoniju noslēpumos dalās “CountryLiving.com”.

Vai tu zināji, ka mulču var uzbērt ļoti destruktīvi? jautā dārzkope Antra Batraka.

Šogad kādā piemājas dīķī Gulbenē atrasta vēl viena interesanta krāsojuma vardīte – tai ir zilas krāsas aizmugures kājiņas. Jau rakstīts, ka bērni piemājas dīķī Gulbenes pusē 2023. gadā atrada neparastas krāsojuma vardīti, kas tolaik izraisīja zinātnieku interesi. Tāpēc šis interesantais atradums atkal piesaistīja Matisonu ģimenes uzmanību un viņi neparastā krāsojuma vardes foto nosūtīja Rīgas zoodārzam.